ļaunais prieciņš

Nezinu, kā tas ir, ka tik ļoti nevar tikt pāri tam tīņu gadu stulbumam, apcelšanai.. un vēl pēc gadiem jāskatās profili draugos (un jātaisa diskusija :D ) Bet tas jau individuāli.

Par maniem klasesbiedriem runājot.. Neviens nav nodzēries, viss, kā iepriekš, katrs savā vietā :)

Baigi stulbi uzrakstīji,ja godīgi. Atbrīvojies no saviem joprojām esošajiem kompleksiem, mīļā diskusijas autore!

Samara, šī nav Tava pirmā šāda veida diskusija, tikai žēl, ka nemaz nemainies. Un nē, ar ļaunu prieku neskatos klasesbiedru profilus, drīzāk mani iedvesmo cilvēki, kuri sasnieguši vairāk par mani :)

Ja cilvēku skolā apsmej, tēlo nezin kādās dāmas/kungus, tad, protams, ka interesanti, kas no tādiem cilvēkiem iznāk nākotnē, jo paši sevi pozicionē nezin cik augustu, tā teikt uzliek augstu latiņu.
Un tāpēc jau tie portāli ir domāti visu publiskai apskatei un cilvēki paši izvēlas likt sev apkaunojušas bildes.
un kas var skaust tajā, ka 20 ir gadīgas meitenes ar celulītu, grumbām un dubultzodu??? bet toties skaitās labi iztusējušas pa klubiem un ar pus pagastu izmīlējušās. katrs pats izvēlas kādu dzīvesveidu dzīvot, un visa pamatā ir slinkums pacelt savu dibenu no krēsla, lai izkustētos.

Tas ir kaut kas šausmīgs,ja 21-22 gadu vecumā ir bērns?

Godīgi sakot, man neinteresē savi vecie klases biedri. neskatos, un nepētu. man vienkārši poh*j kā viņi dzīvo..galvenais,ka man pašai labi. tas ir vienīgais,kas mani "rausta. "

Man tadi pati situācija bija skolā kā autorei. Tikai es viņus ne no fake, bet no sava profila skatos. Tās, kuras skolā puišiem patika un bija krutās, tgd sēž laukos,apbērnotas un bez izglītības. Neteikši, ka baigi laimīga esmu, ka tā, bet neliels prieciņš iekšā sēž. Viss vienmēr nāk atpakaļ/

Aptuveni zinu, kā mani vecie klasesbiedri dzīvo. Nav tik traki. Vienīgi nesaprotu, kā var 23 gados būt ar 3 bērniem un netikt tālāk par SuperNetto kasi. Bet katram jau savs.

Pārstāvu viedokli, ka pat no vidusskolas (vispārējās) visi iznāk kā baltas lapas, līdz galam nekur nepiesaistīti, neattīstījušies, kā stabilas, savas vērtības un spējas apzinājušās pesonas.
Protams, mani tagad oponēs 17gadīgās, 18gadīgās meitenes, kas jūtās daudz savā dzīvē piedzīvojušas un pārdzīvojušas un vēl visādi līdz galam nobriedušas.
Nu nav tā!
Līdz 18-19 gadu vecumam citam pat ķermenis nav fiziski nobriedis līdz pieaugušai stadijai, par morālo briedumu nemaz nerunājot.

Ko es ar to gribēj teikt?! Žēl, ka vēl agri pirms cilvēks nonāk līdz stadijai, kad ir iespējams saprast, kādas vērtības personība satur, ir jāpiedzīvo jau slāņošanās un tamlīdzīgi, šķirojoši, pazemojoši, degradējoši procesi, kas raksturīgi tīņiem.

Tie, kuri bija līderi, arī tagad ir līderi, bet pats gudrākais klases džeks strādā Kanādā un dzīvo kopā ar džeku. FML :D

miss?
mega plus +

Man tiesi otradi ir zelums pret tiem, kas nodzerudies. Nesaprotu ka par to var priecaties, latviesu jau ta ir maz, musu maza tautina nevar atlauties neveiksminiekus, ja velamies redzet kaut ko labaku ka si briza Latvija.

Šķiet, ka apbērnošanās ir dzīves lielākā neveiksme (?)

nu arī nebiju "kruto sarakstā", bet tici man ar klasesbiedriem uzlabojas attiecības tad, kad vairs nemācās kopā. nav vairāk tās vēlmes šausmīgi izcelties un izlekt uz citu rēķina. nezinu, ar cilvēkiem, ar kuriem nebija pārāk labas attiecības, uz ielas arī sveicinos un aprunājos. nu jā, esmu, iespējams, pagaidām no tiem cilvēkiem, kuriem zinu, augstāk tikusi. bet tas ir tikai pagaidām. vēl jau visa dzīve priekšā. bet zinu, salīdzinoši ar klases cacām un tml. meitenēm, man ir izveidojušās ļoti veiksmīgas attiecības. nav jau prieks, ka viņām iet sliktāk, tikai vnk padomāju par to, cik viņas lecīgas bija un stādija sevi nez cik augstās domās, jo viņām džeki vnk lipa apkārt, bet beigās bij tā, ka viena dzīvoja kopā ar narkomānu, cits uzdzīvoja uz meitenes rēķina, cits iesēdās cietumā, cits kolekcionēja meitenes utt utt. bet tas nav prieks par citu nelaimēm, bet vnk man lika padomāt, cik augstu reizēm mēs sevi stādām un parādām, bet cik mums patiesībā ir daudz smadzeņu un izdarām "pareizās izvēles". protams, visi var kļūdīties, un neesmu es vienīgā uz pasaules, kurai dotajā brīdī ir ļoti labas un veiksmīgas attiecības, bet tas ir stāsts par cilvēku uzskatiem, vērtībām u.tml. lietām

Man arī nav bijusi gluži tā labākā pieredze klasesbiedru ziņā - bija gadījumi,kad pat somu pa logu lidināja laukā,tomēr šobrīd es par neviena vecā klasesbiedra sasniegumiem/neveiksmēm īpaši neinteresējos,dzīvē eju tālāk :)
Vienīgais bija viens konkrēts puisis,kas mani "apcēla" visvairāk - tas pats,kas somu izlidināja pa logu :D Nesen draudzene pastāstīja,ka viņš aizbraucis uz Ameriku,spēlē hokeju,esot dikti izsities,pelnot arī ļoti labi,tā kā nevarētu teikt,ka pēc skolas viņš būtu pagrimis (lai gan man vienmēr šķita,ka tāds kā viņš tālu netiks). Bet ļaunu prātu uz viņu vairs sen neturu,kas bijis,tas bijis :)

Bijusais tinu gadu draugs ( man vins nebija klases biedrs bet kadam citam noteikti bija) , fiziski nav izmsinijies uz to labako pusi, ir draudzene ne parak simpatiska un mazulis. Kas tur tads lai es uz vinu skatitos no augsas???

Pēkšņi nu visām ir vienalga, kas citu dzīvēs notiek, lai gan vēl nesen te vienā diskusijā nespēja beigt šausmināties par citas dzīvi un mīļākajiem:D
Patr tēmu- man arī uznāk ļaunais prieciņš, kad redzu, ka kādam, kas man sliktu darījis, iet sūdīgāk par mani. Es neliekuļoju, tā ir. Vienīgi es speciāli neko nemeklēju, ja nu vienīgi kāds pastāsta man.

Apbērnošanās 17 gados, no kkāda vietēja babņika, kurš pat neuzņemas atbildību par bērnu-nu nekāda lielā laime tur nav ;)

Tā palasot likās dīvaini-negribētu būt viņu vietā, kam ir bērniņi utt.. a kas tur slikts, ka jaunībā ir bebis? Varbūt pašai autorei nekad nebūs, pat ja ļoti gribēs. Un bērni nav šķērslis, jo ir tāda lieta kā aukle un tuvinieki,kas pieskata, un tad var darīt savas lietas,skoloties tālāk un meklēt darbu, kamēr paralēli aug mazais.. Nu glupa Jums te dažām tā domāšana:(

Ai nu te jau daudzas ieslēgušas "pareizās". Neviens jau nesaka, ka ņirgājās, vai baigi laimīgs, ka kādam iet sliktāk. Ir neliels prieciņš un viss. zīvoju tālāk. Nesēžu katru dienu un nepriecājos cik tiem, kas mani apcēla iet slikti. Daži pat ir ļoti žēl.

Man skolā regulāri apcēla viens puisis. Reiz man meta skolas ēdnīc a ar krēslu. :D
Viņam ļoti p[adevās ķīmija, matemātika. Visi lika uz viņu lielas cerības. Tgd sēž laukos.