ļaunais prieciņš

Man gan ar kalsesbiedriem bija labas attiecības un arī tagad ir! Neviens nav nolaidies, katram vienkārši ir sava dzīve un visi neiet pa vienu ceļu.
Kā arī piekritīšu tām, kuras saka, ka pašapziņu var celt arī citos veidos...

skolā mani sāka apcelt, jo uz jaunu klasi atnākot biju visgarākā, vienīgā nēsāju brilles uz mācībās pelnīju teicamas atzīmes. loģiski, ka tīneidžeri uz tādiem atšķirīgajiem, kā es biju, rādīs ar pirkstu un apsmies. un sekas protams tam bija, ka es noslēdzos sevī. ar laiku tā attieksme mainījās, bet kā saka, rūgtumiņš ta' palika. un jā, MAN viņi nepatika, jo man prātā nenāca smieties par kāda cita fiziskajām atšķirībām.
un ja es tagad saku "apresnējusi", tad tā ir neizpratne par to, kāpēc tiešām skaistai meitenei ar sportisku figūru, skaistu seju un spīdīgiem matiem ir jānosauļojas nēģera brūnumā (šoreiz patiešām tas nav pārspīlējums, jo kad viņa bildē stāv blakus melnajam, pateikt to, ka viņa ir eiropiete var tikai pēc vaibstiem), jāzaudē ne tikai vēderprese, bet patiešām jāuzēdas, un nez kāpēc vēl jāstaigā apkārt bez biksēm. (t)
un mans prieks nav par to, ka citiem ir sliktāk, bet gan par to, ka man ir labāk.

Nekad neesmu sapratusi šo "daudzas "smukās" meitenes" utt. It kā viņas par spīti tev un vispār ar ļaunākiem nolūkiem izskatījās skaisti.
Parasta, vidējā klase izklausās.Daži izsitās, daži nē.Galvenais,ka laimīgi.Bet tu turpini dzīties pēc tā,ko gribi.Tik iespējams salidojumā tāpat ar tevi neviens negribēs patusēt,jo spiedīsies ārā tavs iedomīgums.

a pohuj nav? ja nu viņi ir laimīgāki par tavu iedomīgo pakaļu?

Tu neesi en par gramu labāka - vienīgā atšķirība, ka viņi to darīja tīņu posmā, bet Tu to dari kā pieaudzis cilvēks!

No pamatskolas-diemžēl nekā priecīga sakarā ar klasesbiedriem nav, viens pat cietumā jau sēž :-/ Otrs, kam bija izcili gudrs prāts (bet liels īpatnis), pabeidza ģimnāziju un nu viss-gaterī.
No profskolas-kādām 7ām ir bēbji, citi ir ārzemēs, citi vel Lavijā peras, bet-neviens nestudē, esmu vienīgā. Bet nu nav bijis iemesla, lai priecātos par viņu likstām. Melošu, ja teikšu, ka būtu priecīga būt ķādā no viņu vietām-ar bērnu, vai ar pabeigtu vidējo izglītību un bez vēlmes sevi pilnveidot. Man patīk sava dzīve, vismaz no šī aspekta noteikti!

pateikšu tā, mana bijusī pamatskolas klasesbiedrene viena arī ir ar bērnu un bez bērna tēva, bet mācās ļoti prestižā skolā ar labām sekmēm, ir attiecībās un vnm, kad viņu redzu, šķiet ļoti laimīga, tāpēc nespried par cilvēka dzīves līmeni no kkā ko draudzīgajos esi redzējusi. Tas ir pilnīgi muļķīgi.

Cilvēciski es, protams, varu tēmas autori saprast, taču, manuprāt, labāk parādi sev, ka esi spējīga uz vēl daudz ko vairāk, skaties uz pozitīviem piemēriem, kuri tikuši vēl tālāk, augstāk par tevi un motivē sevi tiekties uz priekšu :-) Neapskaud, bet izvirzi sev jaunus mērķus :-)

Es izmācījos ļoti spēcīgā klasē un skolā vispār, pačekojot, kur viņi ir tagad, varu ar gandarījumu atzīt, ka man prieks, ka viņi jau sasnieguši pelnīto un pie tā neapstāsies. Un tā patiešām ir motivācija man pašai mēģināt un lauzties uz priekš lauciņā, kurā esmu spēcīga.

Saviem klasesbiedriem vēlu tikai to labāko :) Kā man patika vidusskola (l)
Man tas laiks kopš pabeigšanas nav tik liels, jūlijā būs 2 gadi, tāpēc nav tie kāpumi un kritumi tik izteikti. Liela daļa mācās tālāk, daļa strādā, 2 cilvēkiem ir/būs bērniņš. Daži cilvēki ir ārzemēs, par ko man nedaudz žēl, jo tieši tiem dažiem šķita, ka smadzenes strādā īpaši labi un vajadzētu tomēr mācīties tālāk. Bet, nu, katram tā izvēle jāizdara pašam.
Kopumā visiem viss notiek, tā kā prieks un laime par viņiem. Vēl jau viss tikai priekšā :)

Atbildot uz Tavu jautājumu par klasesbiedriem...Es mācījos skolā,kur galvenais kritērijs ir matemātikas iestājeksāmens un kurā valdīja zināms lecīgums, sāncensības un līderisma gars un kur būt vienam gudrākajam un labākajam nemaz nebija iespējams, tāpēc neko sliktu ne par vienu klasesbiedru nevaru teikt :-)

ziemas_roze, LV mācījies? Ir kāda skola, atbilstoša Tavam aprakstam šajā valstī, LU lekcijās ciest nevarēju tās pārstāvjus, vienīgie, kas atļāvās kājas uz galda uzlikt vai mob.telefonam skaņu neizslēgt :-)

Nosauc skolu,došu atbildi :-)Ja domā Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, tad atbilde ir - jā ;-)

Jā:)

Man ir bijuši 2 klases sastāvi. Ar pamatskolas biedriem, lielu daļu, es lepojos. Viņi ir baigie malači, jo mācās un ir tiešām forši.
Par vidusskolas klasi es to nevaru teikt. Viens ir apsūdzēts par slepkavību un zādzību, nezinu kā tā lieta ir beigusies. Ar cietumu vai bez. A pārējie man vairāk vai mazāk ir diezgan vienaldzīgi.
Bet kopumā es esmu laimīga ar savu dzīvi, jo zinu, ka man tā ir laba! (l) Tādēļ īpaši neskauž citu veiksmes un neveiksmes...

Mani bijušie skolas biedri dzīvo arī tagad savu dzīvi. Dažas meitenes jau ir ar bērniem, tai skaitā es arī. Neviena nav palikusi nesmukāka, kādas bija, tādas ir, lai gan nepievēršu īpašu uzmanību cilvēku defektiem :D
Man patīk priecāties par viņiem un ar viņiem ;-)

Tie kas bija izteiktie līderi, tie tagad dzīvo savu dzīvi - daži tepat LV, daži ārzemēs. Bet nevaru teikt, ka kādam slikti iet. Visiem ok!

Ui, kaa es autori saprotu! Man ar klases biedriem reti nepaveicaas, taapeec arii priecaajos, ka lielaakaa dalja no tiem suudanajiem kranchiem nekur taalaak par apbeernoshanos un videnes izgliitiibu nav tikushi! Un priecaajos, ka daudzi no vinjiem zina kur es esmu un ko daru, un sapnjo buut manaa vietaa (l)

Neinteresējos par viņiem.

Taisnība, ar manējo klasi ir līdzīgi :-D Jāsaka gan ka šī attieksme ir atkarīga no tā kādas bijas attiecības - tiem kam bija draudzīgad attiecības, protams teiks kā tā var runāt utt, bet tie kam klasesbiedri nebija sirds draugi, vai pat bija konflikti - gluži dabīgi izjūt ļaunu prieciņu :-D neticu ka ir cilvēki kas nekad un ne par ko neizjūt ļaunu prieku. vienkārši skaļi neatzīst :-D

Mums klasē bija pāris meičas, kuras uzskatīja sevi par varen krutām - vazājās apkārt, pirmās pīpēja un dzēra - tagad vairumam 9 klašu izglītība, bēbis sadzīvots, vecākiem uz kakla sēž, čalis protams sen jau izčibējis :-D Tad vēl puikas (arī skaitījās krutie) - pēc devītās aizbrauca uz UK - celtnieki būšot - arī vecākiem uz kakla, tupi un jau pamazām nodzeras :-D Tā paskatos un ierēcu pie sevis, nodomāju - nu ko, papriecājies? :-D
Bet tie kas skolā bija sakarīgi arī tagad izskatas ok, studē, daži piestrādā un domā ar galvu, par viņiem gan prieks :-) Šad tad no fake apskatu - dažas meitenes tik smukas, pēdejo reizi redzēju kad bija vēl pamazas, un daži puiši tādas odziņas, rēka nāk ka skolas laikā tādus cukurdupsīšus situ un kāvāmies :-)

Lasot šo rakstu palika žēl Tevis!

Deguns Tev ir mākoņos... Varbūt tik pat ļoti, cik tev citi liekas nolaidušies- citi par tevi tā domā, ka tu esi niecība utt!
Kas tas vispār par prieciņu, izklausās vnk bērnišķīgi.

Citiem bērni varbūt ir dzīves sapnis, citiem varbūt izskats nav pats svarīgākais!
Tas ka tu mācies augstskolā un patreiz strādā nenozīmē, ka tu esi par gramu labāka no citiem. Varbūt kādam tavam bijušajam klases biedram ir kādas problēmas ar naudu, ar darba atrašanu utt...

Vispār pārāk agri par visu to spriest.

teiksim tā- tie, kas pirmajā manā skolā bija līderi- kad biju maza, domāju, ka gribu būt kā viņi (nu kā jau sākumskolniekam, kuram ir foršie un neforšie klasesbiedri). Un tagad paskatoties ko viņi dara, nu nebūt nav vairs tā, ka gribas būt tādiem kā viņi. Bet nu vairāk jau "prieks" par to, ka tiku no turienes prom.

Pēc tam nākošajā klasē (citā skolā) valdīja sācensības gars, bet tāpat ļoti patika klasesbiedri. Vēlarvien ar lielu daļu esam labi draugi. Un visi mācās, strādā, neviens Īrijā sēnes nelasa un cietumos nesēž. Un tiešām uz viņiem skatos ar prieku, jo uzskatu un ticu, ka lielākā daļa dzīvē būs veiksmīgi cilvēki. Un ne jau mērot pēc tā vai apresnējuši vai nē.