Sveikas dārgās meitenes, nu pēdējā laikā viss notiek ar kājām gaisā un mācos dzīvot citu dzīvi. Lūk nu ir tā gadījies ka salauzu kāju.Man mājās apnika gulēt sataisījos un devos uz ielas ,lai parādītu kad spēju dzīvot tikpat normālu dzīvi , kā līdz šim to dzīvoju. :-) Izrādās viss nemaz nav tik vnk. :-(
No rīta sataisījos, ārā laiciņš bija vnk. lielisks, iekāpu sabiedriskajā transportā cenšos īpaši sev uzmanību nepievērst, bet visi uz mani skatās tā it kā man uz pieres būtu rakstīts-MAN IR MĒRIS-NETUVOTIES!!! Nu labi cenšos neņemt galvā. Aizeju uz skolu, man prasa direktora vietniece-kādā sakarībā es visp. tāda atrodos skolā?-es atbildēju" bet man taču nav nekādu lipīgu slimību". Turpināju doties augšup uz 4stāvu, tikmēr pa ceļam vel katrs garām gājējs pajautāja ,kā es to esmu dabūjusi gatavu? Es visiem protams izstāstu :-) Diena pagāja savādāk, aizbraucu ar sabiedrisko no skolas līdz autoostai, lai dotos mājās, bet redziet ir streiks un autobus jāgaida 3h (es sadusmojos) ,beigās nolēmu braukt ar tēti mājās un viņam darbs ir teikā vajadzēja no autoostas tikt līdz 6tajam tramvajam, es biju tik nogurusi ka visi uz mani skatās kā uz nevarīgu invalīdi, un es biju tik fiziski nogurusi un sagrauta, ka vairs negribas no mājas līst laukā.
28
