Kā likt sevi cienīt?

Piedodiet,ka tik gari. Gribēju pažēloties.

Es viņiem pateiktu: "Es atvainojos, bet jūs, lūdzu, varētu savu sakāmo pateikt, neapvainojot personīgi?"
Ar mājieniem šādi nekulturāli cilvēki neko nesapratīs.

Ārprāts :-O
Ja vien viņas nav augstākstāvošas un nevar tevi, piemēram, atlaist. Tad tā arī pasaki - ka neesi pamanījusi, kurā brīdī jūs esat vienojušās tik familiāri komunicēt. Un pasaki " lūdzu pret mani izturēties tāpat, kā es izturos pret Jums. Es Jums rupjības neatļaujos teikt.".
Es esmu riebīga un noteikti kolēģei pateiktu, ko domāju par šādu runas manieri. Bet ja tā izturas priekšniecība, tad gan tu vari tikai aiziet.

Tas nelīdz :(,jo laipnāka un mierīgāka esmu es,jo vairāk cenšas mani pazemot:(

Saki, kāda Tev ir priekšniecība? Varbūt der kaut kā ar priekšniecību parunāties?
Vēl otrs variants, ka neņem tās bābas galvā. :-) Manā pirmajā darba vietā, kad tiko jauns sāku 18 gados strādāt, bija viena, kas uzmetās man par šefieni: "Tu tā nedari pareizi. Tu vispār to nemāki. Kas tā dara vispār. Tu visu dari nepareizi. Pareizi ir tā kā es saku. utt" No sākuma arī ņēmu pie sirds, bet beigās man bija totāls pofigs. :-) Ja kaut ko nezināju, prasīju priekšniecei, kā tad ir īsti pareizi. Ko darīt un kā?! Izkaroju savu vietu :-)
Tie babuļi noteikti ir skaudīgi un jūtas apdraudēti, ka viņu vidū ir ienākušas jaunas, skaistas un koptas asinis. :-)
Ja kādreiz Tev bļauj virsū pasmaidi un pasaki ar uzkrītošu smaidu: "Es visu sapratu. Paldies, ka parādīji manas kļūdas." Citreiz smaids un pofigs, niknus cilvēkus izsit no sliedēm. :-D

Nu nenolaidies līdz viņu līmenim, turpini būt laipna. Savus komentārus un neapmierinātību vari izpaust laipni. Piemēram, nākošreiz, kad tev pasaka " kas tu muļķe, ka nesaproti", atbildi, ka ar kolēģi runāsi tikai tad, kad viņa ar tevi runās normāli. Parādi raksturiņu.

Tu varbūt nejūti atšķirību starp laipnību un pielīšanu. Neapvainojies, tas nebija domāts kā apvainojums Tev! vienkārši es arī esmu bijusi tā teikt "pārāk pielienoša" vadībai, lai tikai patiktu, un to jau baigi jūt un tādus augstu neuztver (bet es to ar laiku iemācījos). Bet, ja cilvēks ir pašpārliecināts, viņš nepielien, bet vienkārši ir pieklājīgs. Tas, ka Tu neko nesaki pretī, nenozīmē, ka esi laipna, tas nozīmē, ka ļauj sev kāpt uz galvas.

Pārējais kolektīvs Tevi noteikti uzskata par konkurenti, un tāda jau Tu arī esi.
Visdrīzākais viņi baidās, ka Tu varētu "izsisties" uz augšu, un tā teikt- nomainīt viņus ;)
tīrākā skaudība no viņu puses, kas izpaužas dzēlīgos komentāros, pazemošanā, aizvainojumos. ;)

Piekrītu Mīlulītei! Tikai vienīgi skaudība no viņu puses! :-)

Magdalēna ,tur vispār viss ir sarežģīti, viena ir mana tiešā priekšniece,bet ne tādā līmenī - ka man būtu jālien zem tupeles,katram mums savi pienākumi utt., bet šī persona prot arī meklēt kļūdas tur kur nav pamata,mēdz mani skaļi apsaukāt pie apmeklētājiem un pēctam kad neviena nav nāk un saka - pedod,tev bija taisnības,es pārskatījos.
Šoreiz labprātīgi izpalīdzēu-pati piedāvājos,lai viņai darbi raitāk rit, un ko?,pēkšni dabuuju gandrīz pļauku sejā - par nieciigiem labojumiem.

Magdalēna ,tur vispār viss ir sarežģīti, viena ir mana tiešā priekšniece,bet ne tādā līmenī - ka man būtu jālien zem tupeles,katram mums savi pienākumi utt., bet šī persona prot arī meklēt kļūdas tur kur nav pamata,mēdz mani skaļi apsaukāt pie apmeklētājiem un pēctam kad neviena nav nāk un saka - pedod,tev bija taisnības,es pārskatījos.
Šoreiz labprātīgi izpalīdzēu-pati piedāvājos,lai viņai darbi raitāk rit, un ko?,pēkšni dabuuju gandrīz pļauku sejā - par nieciigiem labojumiem.

Nu tad tev neatliek nekas cits, kā mierīgi paskaidrot, ka tevi šāda situācija neapmierina un normāla sadarbība jums būs tikai tad, ja būs arī abpusēja cieņa.

Kāpēc ir vajadzīga apkārtējo cieņa? Pastāsti man iemeslu, tad mēģināšu izdomāt risinājumu. Mani ciena apkārtējie, par to īsti neesmu šaubījusies nekad, taču es nekad neesmu centusies šo cieņu speciāli iegūt. Un man ļoti patīk vecākas dāmas kolektīvā, no viņām var daudz mācīties. Kas vainas jaunām meitenēm? Viņas ir slinkas! Arī es esmu slinka! Redz, mūsu vecāki ir pieraduši strādāt vairāk, mazāk ieciklēties "uz sevi" kā kolektīva daļu, bet gan uz padaīto darbu. Un arī tad, ja šodien kāds no viņiem Tev šķiet slinks, sāka viņi savādāk. Rezumējot iepriekš minēto, uzskatu, ka Tev ir jāstrādā vairāk, tas arī visu labos.

Cik ilgi esi šajā darbavietā?
Iespējams, TEv tikai jaiztur sākuma fāze, tad viņām apniks ta ka suņiem riet uz Tevi, un viss nokārtosies. Viņas, visdrīzāk, grib Tevi dabūt prom. Bet turies. Šīm problēmām vajadzīgs laiks, un Tava pacietība. :)

Vēl viena iespēja, ja būs kāds jauns darbinieks, uzmanības centrā būs viņš, un tad Tev būs miers. :-/

Es domāju, ka Tev viņu priekšā nav jāizpelnas cieņa, tā ir vai nu pašsaprotama vai tādas vispār nav!
Tev nav jālien laukā no ādas, lai kādam patiktu, vai šķistu labāka, turpini būt tāda kāda esi, vienkārši attiecīgi uz šādiem apvainojumiem atbildi pieklājīgi, korekti, pareizi, nevis histēriski, uzbrūkoši vai vienkārši norij sevī un raudi!
Vai šīs kolēģes nekad nekļūdās? Vai viņām viss padodas?
Un vispār kādā kantorī Tu strādā, ka Tev tādas neinteliģentas kolēģes?
Starpcitu Tu vari atklāti arī ziņot augstākajai vadībai, ka kolēģēm ir problēmas ar saskarsmi un ka nespēj tā vairs strādāt, jo tiek grauta uzņēmuma reputācija, respektīvi citu cilvēku klātbūtnē izskan aizskarošas uz darbu neattiecošas piezīmes, replikas! Tas ir ļoti būtiski, ko klients nodomā no malas, ka atrodas kaut kādā vilku barā, ļaunuma perēklī. Tas atbaida!

Esmu saskārusies ar to, ka kolēģe izsaka piezīmes, respektīvi uzdod man jautājumu, tādu kas pietam nav manā kompetencē, taču attiecīgi uz šo jautājumu atbildu pamatojoties uz likumdošanu, taču man atsper atpakaļ klienta klātbūtnē, ka viņai nevajag zināt kā ir likumdošanā, bet kā ir faktiski, es attiecīgi neko neatbildēju, jo es strādāju ar valsts likumdošanu un manā amata aprakstā kā pirmais ir norādīts ievērot Satversmi, Saeimas pieņemtos likumus MK noteikumus utt., nevis kā iegribas.

Galvenais esi gudra, nezaudē sevi, jo tici man tas cilvēks, kas izsaka tādas piezīmes pierāda tikai savu nespēju strādāt, jo galvenā funkcija veiksmīgam darbam ir sadarbība, saskarsme un ja ir problēmas ar saskarsmi, tad šāds cilvēks visdrīzāk nedrīkst turpināt strādāt attiecīgajā amatā.

Paldies jums visiem,teikšu tā,sākumā-jā iztapu visam ko saka,biju paklausīgs kā šunelis,sēdēju darbā par līdz 14.stundām utt, pamanīju ka izmanto-vienā brīdī apnika ka ļauos,noteicu striktas robežas,mani pienākumi un viss,tagad vienkārši pēc ilgiem laikiem izpalīdzēju un saņēmu mēslus uz galvas. Ticiet man, viss ir izmēģināts, jā un ja nepielienu, piemēram, pasaku - patreiz nav laika,kad beigšu savu darāmo,apskatīšu - tad seko teksts - šeit kādam jāmācas uzvesties.

Miiluuliite, tev taisnība,savu radu grib manā vietā,bet es pierādīšu sevi:)
Logs,tu kļūdies,strādāju daudz un kvalitatīvi,reizēm pat 8.stundu laikā pat līdz wc netieku,jo aizraujos ar darbu,nav vienkārši laika - tāka slinkumu man varat nepiemest.
Jā un vislabāk ir tad kad es vienkārši strādāju,neko apkārt nedzirdu- ar viņām nerunāju,tad arī liek man mieru,bet tad ir aizmugurēja muldēšana,ka esmuiedomīga,jo nekomunicēju. Aj es tik dažādi eksperimentējusi esmu,neatrodu vidusceļu,strādāju jau apēram 7gadus. Jā,viņa pati netiek galā ar saviem pienākumiem,tostarp savus pienākumus izpildu darba laikā + niknumu izraisa tas kas,esmu pateikusi-nekādu virsstundu (par tām nemaksā)un brīvdienu darbu,ārpus darba laika mani netraucēt.

Kāpēc lieki teikt, ka esi pārāk tieva un pārāk pucējies? :-D

Jā, arī man ir šāda kolēģe. Neviens, kas strādājis ar viņu kopā, viņai nekad nav bijis labs. Arī viņa atļaujas par citiem ņirgāties, pazemot, turklāt vēl aprunā citus darbiniekus aiz muguras. Godīgi sakot, tādam cilvēkam neko nevar izdarīt. Viņas gadījumā iemesls ir prastums, kompleksi pašai par sevi, kā arī bailes no konkurences. Iesaku tev meklēt citu darba vietu. Nopietni. Jo prastus cilvēkus (turklāt vēl tādā vecumā) tu neizmācīsi. Tikai sev nervus sabojāsi.
Savukārt par Logs teikto- jācer, ka tu to rakstīji ar mērķi uzrakstīt pretējo citu teiktajam, jo tādas muļķības sen nebiju lasījusi. :-D Slinkas mēdz būt gan jaunas meitenes, gan pusmūža sievietes, gan pensijas vecuma dāmas. Slinkums nav atkarīgs no kāda vecuma, bet gan audzināšanas, motivācijas un spējas saņemties darbam.

laikam jābeidz čikstēt, jāpasmaida un čakli jāstrādā:),
darīšu darāmo un izlikšos ka viņas tur nav,vai atbildēšu ar smaidu:D, tiešām vērtīgi jūsu padomi (l) paldies ;-)