Pakaln, vienīgā, kas var neizturēt, esmu es, jo vīrietis ir ļoti sportisks un skriešana ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa! Vakar, acīm mirdzot, viņš stādīja gan maršrutus, gan plānu, kā mēs palielināsim man slodzi, gan dzirdēju ieskanamies frāzes saistībā ar Nordea maratonu. Kur es esmu iepinusies :-D Bet, ja nopietni, tad sports man ir nepieciešams. Jūtos nogurusi, lekcijās sēžu, darbā sēžu... Laiks izkustēties :-) Sporta klubam nav līdzekļu, bet skriešana man nepieciešami tikai kārtīgāki apavi.
Un, runājot par zamša zābaciņiem, es neieteiktu, jo riskē, ka var pamazgāties nost krāsa! ;-)