Čau.
Rīt ar puisi būtu jāpaliek 2 gadiem. Paliks jau arī, bet man pat negribas. Pēdējā mēn laikā viņa izturēšanās pret mani ir kļuvusi vēsa. Viņš vai nu vakarus pavada garāžā vai uz kalna. Saprastu, ja es viņam būtu pa dienu piegriezusies, bet mēs pat kopā nedzīvojam. Ja agrāk viņš pie manis brauca gandrīz katru vakaru, tad tagad atbrauc 2x nedēļā. Un tad arī ir sekss un mazliet parunājam. Agrāk daudz ko darījām kopā, bija kopīgas intereses. Tagad uz kalnu viņš brauc ar kkādu meiču (ok es viņu zinu, un tomēr).. Kad vakar jautāju - nu ko mēs 2dien interesantu varētu pasākt - nezinu, gjau pa dienu braukšu uz kalnu... nu labiii un vakarā? -Cikos tev ir vakarā??..
Nu bljaa..tomēr tas nav 1 gads un 10 mēneši..
Man vispār šķiet, ka viss sāk brukt. Pat vairs par to nepārdzīvotu..
Viņam par mani intereses arī nekādas.. Piemēram, piektdien paliku pa nakti, viņš dzēra alēnus un ēda čipšus, jau grasījās skatīties filmu... es sadusmojos un izrubīju viņa kompi un aizgāju gulēt ar cerību, ka gribēs seksu.. Te tev nu bija.
Tātad.. kādas ir jūsu domas? Šķirties jau baigi negribās, bet varbūt tomēr? Šodienas horoskopā pat rakstīts, ka pēdējais laiks pārmaiņām..