striķis vs ziepes

M ?

aizbrauktu, kur acis rāda. noteikti tāpat kā Tu- uz siltajām zemēm darīt trakas lietas. :-D

Es arī esmu par to domājusi, kā būtu aizbraukt, piemēram, uz vasaru pastrādāt kaut vai par to pašu oficianti, kaut vai tajā pašā Lietuvā. :-D
Bet nejau tāpēc, ka gribētu visu pamest, ka viss ir apnicis. Bet vienkārši tāpatās. Varbūt interesanti būtu. :-D

es arī brauktu prom, pofig, ka par oficianti, es ļooti gribu prom no lv, es tikai vēl neesmu atradusi naudīgu draudzeni, kura būtu ar mieru tādā pašā avantūrā mesties, un pirmo uzturēšanās mēnesi apmaksāt :D

Es domāju, ka mēness vainīgs pie tās sajūtas :)
Bet nu enīvei... Dari ko tādu, kas tev patīk.
Man arī pienākuma apziņa piesaista vienai vietai. Ja būtu brīva, ņemtu somu un dotos ar stopiem pa Eiropu. A la "Into the wild" stilā.

hellish brauc caur firmu strādāt :) un tur tikai pirmajai nedēļai vajag naudu, maksimums divām, lai iztiktu :)

Principā es jau arī esmu brīva kā putns gaisā. Palikšu tepat vien LV, vienkārši neprātīgi pietrūkst vasaras, to gribu sagaidīt. Tas ilglaicīgais aukstums (gandrīz pus gads tak!) tiešām liek justies čābīgāk.

landa, firmas nepiedāvā to vietu, kur es gribu :(

hell a kur Tu gribi?

nu kaut kur uz spānijas silto galu, piemēram un visdrīzāk uz Valensiju, tas ir kūrorts un firmas uz tādu vietu nepiedāvā!

Jā, laikam man pilnmēness iestājies. :D Bet tāda sajūta, ka esmu iesprūdusi šeit un lieki tēreju savu atlikušo laiku. Un vēl tas neiespējamais bakalaura darbs.. Āaaa!

es jūtos brīva kā putns gaisā. nu vsz pēc trim mēnešiem būšu brīva arī no skolas. vienīgais striķis, kas mani aptur šeit, ir mani draugi, kuri man ir kā ģimene un kurus vēl nespēju pamest (s)
ja man par draugiem būtu vienalga, tad es censtos tikt kādā sociālās labdarības organizācijā, kas strādā āfrikā. Un tad pēc laika gjau arī kā tu - kādu nieka darbiņu kādā burvīgā zemē, vnk baudītu turieni (l)

ah svētā, es tik tagad ieraudzīju niku, nu kur problēmas, ejam par plomberēm, es 100% ar mieru :D

Ja būtu brīva, tad darītu to pašu ko tagad, draugs nav šķērslis, lai es piepildītu savus sapņus un vēlmes.

hellish, es šo domu vēl neesmu atmetusi starp citu...

Beefy, es domāju ne tikai draugu, bet arī darbu un vēl dažādas blakus lietas, kas nav nokārtotas. Jā, vot Tev paveicies, ka vari tā teikt. Man ir tāda sajūta, ka esmu gājusi pa nepareizo taciņu visu šo laiku. :-/

svētā, the same here, man arī liekas, ka taka ir nepareizā... nu ja tu to domu neatmet un ieinteresējies vairāk, tad varam kko uzštukot, bet man jau liekas, ka tev tas pilnmēness iespaidā, man tā ir jau kādus 2 gadus :(

Svētā, neaizraujies ar sevis paššaustīšanu.
Man tas beidzās pagalam bēdīgi. Viss vēl nav beidzies, bet nu tā sajūta, ka visus šos gadus esi močījis nepareizā virzienā mani gremdē :| Ir dienas, kad tas viss liekas nepanesami.

Man pagājušā gadā ap šo pašu laiku bija tāda pati sajūta. Viss noriebies, utt. Bet nu tad arī tā izdarīju - nospļāvos par visu un uz 8 mēnešiem aiztinos no valsts. Un ziniet - tie bija 8 superīgākie un ideālākie mēneši manā mūžā. Tā pat bija draugi, ģimene, draugs, kkāds darbelis, bet esmu egoiste un tad domāju tikai par to, ko gribas man, nevis kādam citam. Nenožēloju nevienu minūti no tā laika. Ta ka nav ko čīkstēt, vajag darīt :)

hellish, nē, man tas tikai pastiprinās uz pilnmēnesi. :D Man vnk ir 25 gadu krīze. Paskatos atpakaļ, paskatos uz priekšu un saprotu, ka kaut kas nav lāgā. Jāmaina vai nu dzimums vai attieksme. :D :D
Es nopietni par to domāju. Nu par to plomerošanu, bet man jāsagaida info konkrētāks.