Sen apsveru iespēju aiziet no esoša darba, jo nesaskatu baigās karjeras iespējas (man kā mežazim tas ir svarīgi tīri savai pašapziņai), jo lai šajā jomabaigi kaut ko sasniegtu ir jābūt vecim ar specifisku tehnisko izglītību, nevīs vecenei ar vēstures bakalauru :)
Man ir bijusas haltūras, vienreiz piedāvāja darbu tuvajā nozarē, nobremzēju, tagad ir iespeja stradat darba par kuru sapņoju universitātes laika, bet saņemtu kaut ko tikai baigas veiksmes rezultātā (tas nav klientu piesaiste, bet būtu itka , ka gadu var nesaņemt neko, tad no liela "atklājuma" - vairakus tukstosus... es atkal bremzēju....
Man tik ljoti svarīgi arī stabilitate un superīgs kolektīvs.... Bet laiks iet...
Izdomāju stud et biznesa vadību, bet saprotu, ka tādu speciālistu ir LV tūkstošiem...
Tagad pilnīgi fiziski gribu kaut ko mainīt, jo nevaru skatīties uz vienu cilvēku darbā (attiecības nav sliktas, drīzāk uz "dienesta romāna" robežas, un tas ir smagi, vismaz man... :( ).
Gribēju braukt prom, bet dažu lietu dēļ (tiesas, kriminallieta utt.), nevarētu... drīz prasīsu ka ta sīkā ar ko labāk noindēties... tikai tas man nevajg, jo vairakus gadus atpakaļ, loti sen jau megināju, vairs negribas...
Bet nekad nedomaju, ka ta pieradīsu pie darba, ka pilnīgi jugsos nost!!! Vel visas runas apkart, ka tagad grūti kasut ko atrast...
Sanāca baigi gari un bezjedzīgi, bet no izmisuma jau pirmo reizi nodzeros majas vienatnē tikko...
Zinu, ka neviens neizlems mana vietā, bet gribās Jus dzirdēt... :)
Jauku vakaru, meitenes :)