Cik patiesi?

:-)

Ļoti sen atpakaļ pirmā mīlestība aizbrauca prom no Latvijas, tad es domāju tieši par šo pašu, bet tā notiek tad ja kāda no pusēm nav pietiekoši pārliecināta par attiecībām, par otru cilvēku, diemžēl mūsu attiecības izjuka drīz pēc viņa atgriešanās, bet tagad domāju ka iemesls bija pavisam cits un tas bija tikai iegansts.
Bet nevajag nemaz attālumu, pietiek būt blakus lai saprastu ka tas cilvēks vairs nav sirsniņā, vai varbūt nemaz nav bijis un tagad to saproti.
Jebkurā gadījumā situācijas ir dažādas, citu tieši attālums un neredzēšanās satuvina, citu attālina...

Man šodien ir pārdomas, lai arī laikā ir pasakains laiks un diena solās būt jauki, kamēr gaidu ciemiņus mani galvā nomoka vairāki jautājumi... Šis bija tikai viens no tiem.

Tikpat aktuāls man ir jautājums, vai mīlestība var tā vienkārši mēneša laikā ņemt un sākt izgaist???

Ps. lai arī ārā ir pasakains laiks :-D
neliels misēklis galvā!

Attālums attālina un ir vieglā pārdzīvot to visu!

Un mīlestība nevar pazust mēneša laikā, ja vien tā vispār ir bijusi mīlestība.

Ir nācies saskarties.
Piekrītu,hmm ... daļēji. Jo arī patreiz esmu situācijā, kad cilvēks, ko mīlu ir prom no acīm, taču sirdī joprojām dzīvojās. Dažkārt lauž uz pusēm.
Taču jāatdzīst, ka paliek vieglāk. Lai gan nepieciešams laiks, bet paliek. Vienozīmīgi.

Patiesa mīlestība mēneša laikā nevar pazust. Vismaz es tā uzskatu .

Mans cilvēks nekur nav prom, bet.. nezinu iekšēji liekas, ka varbūt nebūtu nekas slikts, ja arī kādu brīdi netiktos!

es nezinu vai tā ir ikgadējā pavasara krīze attiecībās vai kas, bet zinu to, ka nezinu ko es jūtu un vai vispār jūtu un vai tās ir jūtas... jūtos apmulsusi, jo saprotu, ka gads iet no vietas un nekas nemainās. Neesmu pārliecināta, ka tas ir viss pie kā vēlos dzīvē pieturēties, jo gadu man ir maz, bet vēl jo mazāk esmu pārliecināta, ka gribu visam likt punktu. Es laikam pati īsti nezinu ko gribu!

Mīlestība ir jāizkopj, lai tā būtu mūžiga. Par to ir jārūpējās un visu laiku ir jābūt tādai kā dzirkstelītei, spriedzītei attiecības, lai neiestājās rutīna un garlaicība. :-)
Prom no acīm laikā no sirds - "+"

Ai, nu stulbums galvā, bet zinu, ka man nav vienalga, jo cepjos par to, ka nezinu kur viņš bija vakar, ar, kāpēc sms neatsūtīja utt. Cenšos būt vēsā, bet laikam īsti neizdodas!

iipashaa, es nezinu, cik ilgi jūs esat kopā, bet izskatās, ka viņš nerēķinās ar tevi vai arī neesi kārtīgi nostādījusi viņu fakta priekšā, kā tu visu vēlies. (t)
Mums attiecībās jau no paša sākuma bija atklātība, cieņa un rēķināšanās vienam ar otru!

"prom no acīm, laukā no sirds" - ja ir īsta, liela mīlestība pat tūkstošiem kilometri un n-tie gadi nepalīdzēs... Esmu tam piemērs :-)

Izzust mīlestība mēneša laikā? - Drīzāk tas jau k.kur sen tevī ir krājies un tagad tikai esi sākusi analizēt to, ko jūti vai pareizāk - nejūti... :-/

iipashaa, mēneša laikā gan jau ka nevar, tā droši vien bija tikai pieķeršanās otram cilvēkam nevis mīlestība, un vispār ilglaicīgas attiecības šķiet ka izjūk pamazām, vienā dienā tas nenotiek, kaut kādā periodā viss šķobās, kādu laiku vairs neesi pārliecināts par otru, un tad tas notiek. Otram trieciens var būt tikai tad ja viņš nav gribējis redzēt attiecību patieso ainu, ka tās jau piemēram pus gadu vairs nav nekādas...
Un starp citu dažreiz nepareizi izteikumi noved pie attiecību sabrukšanas un pārējais tikai visam kā piedeva, nemaz nevajag pus gada garumā strīdus un nesaprašanos, kā vienam pateikt kaut ko tādu kas izsaka visu, un izlietu ūdeni vairs nesasmelsi. :%27-(

Ja nav ilglaiciga, loti noturiga milestiba, tad pilniba piekritu. Tada nu ir ta cilveka daba, bet tas ari noteikti ir labi, padomajiet pasas! :)

Melessi, jā, jā, tas bija tieši tas, ko vakar viņam teicu, ka viņš ar mani nerēķinās uz ko saņēmu atbildi, ka rēķinoties gan un uzskaitīja divas lietas, par kurām man laikam jābūt pateicīgai!

Varbūt es pārspīlēju, ka mīlestība izzūd, bet man tiešām šodien trūkst spēka. Katru pavasari tas notiek, katru, kad daba mostas mums viss iet dēlī. Es vispār jūtos kā sezoniāla meitene, ziemā, kad ir boorings un nav finanses, tad katrs weekends ar mani, tad peināk pavasaris siltāks ir vairāk iespēju ko darīt, tad kkad tikai ar mani, par vasaru nerunājot, tad hobijs cope un uzdzīvot var visas nakts garumā. AI, es negribu sūdzeties, ka viss ir slikti, jo tad jau es nemaz kopā nebūtu, bet šodien un pēdējo nedēļu man viss attiecībās bessij!

Pasaki savam draugam vienreiz ko vēlies no viņa, ka vēlies absolūtu uzticību, ja viņš Tev to nespēj sniegt, viņš iespējams jutas ierobežots ka viņam jāstāsta par katru savu soli, tad viņš nav gatavs attiecībām, diemžēl.
Jo man jau sen izklausās ka viņš nav nopietns, ka Tu esi daudz nopietnāka un ka Tev ir vajadzīgs nopietnāks vīrietis, nopietns nav ar saskābušu ģīmi, bet tāds cilvēks kam ir kaut kāda skaidrība par savu dzīvi, un ka viņam vairs nav tik svarīgi pa kluso slapstīties apkārt utt...

Godīgi? es domāju, ka daļēji patiess, daļēni nē. Es esmu lielisks pierādījusm, ka dažādās valstīs, neredzoties gadiem, nekas nekur nepazūd. Bet tas ir individuāli.
Un Tavā gadījumā domāju, ka uztraukumam pamata nav. Jo tomēr šķiet, ka ir, tad, iespējams, vajadzīgs ļauties kādu brīdi straumei. Pašai pavērot no malas-kas notiksies.

piekritu. no sirds ir ara. piem, iedomajoties par kadus cilv, kas man agrak likas nozimigs un vareju kust...tagad tikai atceros un viss. nekadu emociju. tatad no sirds ir ara/.

Es piekrītu tādā gadījumā, ja otra persona ir aizraušanās/ pieradums/ atkarība.
Divas reizes esmu ar mokām šķīrusies, jo bija tāds pieradums, bet, kad izšķīros beidzot un gāja laiks, neredzēju šo cilvēku, tad sapratu, ka arī nav vairs tā vēlme redzēt. Nezinu, kā būtu ar mīlestību, droši vien smagāk.
Tagad esmu tā kā saķērusies kursabiedrā, bet tas nav uz labu, tādēļ ar nepacietību gaidu vasaru, kad būs "prom no acīm". :)

Kamēr neredzu, tikmēr tiešām mazāk domāju, bet kā ieraugu pēc ilgāka laika, tā viss nāk atpakaļ. Jau sāk besīt! :-D