bailule.

noteikti kkur pagātnē vaina meklējama.
es arī esmu pamatīga bailule un no tik daudzām lietām ļoti baidos. panisko baiļu sarakstā ir zirnekļi, zibens, dziļi ūdeņi, tumsa, asinis and so on. Vrb psihologs, hipnoterapeits palīdzētu, varētu atvērt čakras un vsp atrast cēloni tādai bailulībai?

Man ir viena tizla, superstulba fobija, ja to tā varētu nosaukt. Bērnībā kkad ar draudzenēm stāstījām šausmustāstus. Man arī tāpat kā tev nepatīk tādas lietas, negribas ne klausīties,ne skatīties. Vēl šausmīgāk, ja grib izsaukt kkādas pīķa dāmas, raini vai vēl nezin ko no garu pasaules..
Nu vo un tad bija kkāds stāsts, detaļās neatceros, kas, kāpēc, bet nu tas ļaunais dzīvo zem gultas un naktīs mēģina ievilkt savā valstībā.. Kopš tā laika kāju nevaru pārkarināt pāri gultas malai(uz sāniem,jo tā man patīk gulēt, ka kājas ir ārā no segas), man ir reāli bail. Kad saņemos, domāju, nomierinos, ka tur tak neviena nav, tāpat ir ļoti neomulīgi un drīz vien ievelku atpakaļ.

Es ieteiktu pakonsulteties,jo tas var loti traucet izguleties,vispar dzivot |-) !!!Tadiem cilvekiem ,ka tev, noteikti ieteiktu vakara neest neko tadu loti gruti sagremojamu,kas iespaido miegu,neskatitos filmas,kur lieli pardzivojumi uttEs noteikti izveltos visu tadu loti mierigu ,patikamu ,romantisku-jo tev tiesam nevajag to extra negativo nastu!
Tas viss var but saistiba ar stress ari,kadreiz no lielas parpules ari sakas nepatikami sapni,fantazijas uttTuries-katru vakaru iedzer nomierinosu teju ar medu-megini pilnigi atslegties no dienas nemierigas dzives! :-)

Man bija bailes iet gulēt pagājšgad, pēc tēta nāves. Visu laiku rādījās supermurgi, rādījās kā viņš mirst, kā mirst citi man tuvi cilvēki (kas ir dzīvi), utt. Nu pilnīgi traki bija. Tagad es arī eju gulēt vēlu, bet tāpēc, ka man nenāk miegs. A toreiz man miegs ļoti nāca, bet bija paniskas bailes. Apsvēru pat psihoterapeitu. Bet manā gadījumā lai cik dīvaini tas nebūtu, mani no bailēm atbrīvoja mēness aptumsums! Tas, kas bija Vecgada vakarā! Es vienkārši skatījos uz viņu un lūdzu, lai savāc manas bailes prom (kaut kur biju lasījusi, ka viņš iedarbojas uz garīgām lietām vairāk). Un tpu, tpu, tpu - bet palīdzēja. Varbūt pašiedvesma, tāpēc - izdari kaut ko, kas Tev palīdzētu tās bailes noņemt nost, un galvenais - tici tam, ka tas palīdzēs! Tici no visas sirds!

Kad sāku dzīvot Rīgā jūtu, ka esmu vēl bailigāki palikusi, kkad vakarpusē devos no pieturas uz kojām un ieraudzīju kkadu melnu mašīnu sadomājos kko un gāju tālāk un ieraudzīju uz sienas savu ēnu un saraustījos tad gan sāku domāt ka viss nav kārtībā :-D Viena fobija laikam ir no vardēm, vnk ieraugot kādu nezinu varu skriet prom un uz to vietu vairs nekad neeju. šausmenes labāk neskatos un pārāk bieži pie sevis kko sadomājos it īpaši, kad eju kkur viena vakaros ;-)

Tur no tām mašīnām gan dažreiz jāuzmanās ir. Nez kā šie uz darīšanu, bet ar vārdiem jau nu gan piesienās, kad tumšos vakaros stāv pieturā. Un tad tik jādomā, lai tik ātrāk trolejbuss pienāk. :-O

Jā, tāpēc jau kko sadomājos kkads melns mersis ar tādiem tumšiem logiem likās ka mani nolaupīs :-D

mila* - man par to kaju ir tiesi tas pats! Kamer gaisma deg tikmer ir labi, tiklidz jaiet gulet, ta viss. Kajas tikai gulta, pari gultas malai ne! Un es pat nezinu kapec ta, neatceros, ka butu kaut ko skatijusies vai ka kads man kaut ko stastijis!