Man nepatiik berni

vārds vārdā piekrītu tam, ko saka deizī un Landa :-)
stulbi ir tas, ka tiem, kas visvairāk grib bērniņu, bieži vien ir grūtības pie tāda tikt dažādu apstākļu un iemeslu dēļ, bet tādas un tādi, kuri negrib - tiek pie mazajiem. tas ir ļoti riebīgi, jo bērni jau nav vainīgi pie tā, kādi vecāki gadās.. uzskatu, ka bērni tomēr lai vai kā ir arī mūsu nākotne, tā kā ne jau dzīvē izskats un figūra ir tas galvenais..

Man arī bērni nepatīk, tikai savējo mīlu :-D , tagad otru plānojam :-P

āā, vēl aizmirsu piebilst.. :-D manai mammai arī nepatīk bērni, bet viņi kā traki pie viņas "līp" klāt, viņa arī vienmēr ir teikusi, ka viņai patīk un, protams, viņa mīl tikai 1 bērnu - mani (l)

Man arī nepatīk. Bet es zinu iemeslu - neesmu gatava. Agrāk šķita, ka biju un tiešām patika tie mazie + patika jaunās ģimenes utt.. Bet tagad tas viss uzdzen riebumu un bailes. :-| Bet nu jā - bailes no atbildības, bailes no nopietnuma.. Domāju, ka gan jau kaut kad pāries, tikai ceru, ka tas nebūs tad, kad man būs 40. :-D

Bērni pārsvarā nepatīk, atzīšos ir simpātiski un ļoti riebīgi, pat ļauni bērni. Drīzāk bērnu negribētu nekā gribētu, grūtniecība un dzemdības man liekas kaut kas ārkārtīgi pretīgs. Doma vien, ka vēderā kaut kas kustas kā lentenis, fuj...
Tāpat arī tā visa siekalošanās, pavēlošā īdēšana, krišana gar zemi veikalā da nu nafig :-D

esmu domājusi par šo un gribu tā:
ja man to bērnu pasniegtu gatavu,t.b iznēsātu piemēram surogātmāte,būtu aukle kas viņu diennakti auklē t.b pa nakti man nav jāceļas ntās reizes-to visu dara aukle, esmu žirgta,labi izgulējusies un pa dienu varētu ar viņu ņemties-iet pastaigās, iet ciemos utt. :-) šāds variants mani apmierinātu jo sveši bērni man nepatīk ,bet savs būtu savs un tomēr pēctecis :-) es tikai gribu izvairīties no tām klapatām, ā un ja viņu pilnībā finansētu tēvs.

A man patīk, i ko man tagad darīt?


Un ja nopietni, man arī būtu bail sabojāt figūru, bet es pēc tam to tāpat atgūtu. Un vēl man būtu bail dzemdēt. Paniski bail. Es laikam izvēlētos ķeizaru. (t)

oi šī tēma... :-D protams, cik cilvēku - tik viedokļu, bet man ir grūti saprast.
manā gadījumā- man patīk bērni, neskatoties ne uz raudāšanu, ne pamperu mainīšanu vai vēl ko citu.. tie ir bērni, daļa no tevis/manis, es tiešām nebaidīšos teikt- svētība. Kuram vēl uz pasaules ir dota iespēja radīt bērnu??! tavā ķermenī attīstās dzīvība!
Es nekad nebūtu iedomājusies grūtniecības laiku salīdzināt ar to, ka vēderā kustas lentenis vai vēl nez ko.. protams, katram sava izvēle, bet man tas liekas jocīgi..
viena lieta - ja cilvēks nejūtas gatavs bērnam, jo nav dzīvē stabilitātes, nav iekrāti stabili ienākumi, utt..
Bet tā izteikties par bērniem..
Nesaprotu, tiešām!
jums , šķiet, ir negatīva pieredze no apkārtējiem..

Manai māsai ir divi brīnišķīgi, mazi puikas - es lieliski redzu, cik tas ir grūti- gan emocionāli, gan fiziski. bet tie ir tikai mirkļi! pirmie smaidi, vārdi un viss cits to atsver!eh, labi... ļaušu jums te tālāk teikt visus pretargumentus un nelasīšu un nekaitināšu sevi :-D
katrā ziņā es esmu laimīga attiecībās un gaidu to mirkli, kad varēsim kļūt par vecākiem. zinu, ka dzemdības nav fiziski nekas patīkams, bet, ja vēlas- protams, visur var saskatīt negatīvo!
lai vai kā - novēlu jums sastapt īsto cilvēku, īsto laiku, lai radītu mīlestībā bērnu, kurš priecēs jūs visu mūžu.. )

Ja būs lemts, noteikti zinu,ka nākotnē vismaz vienu bērnu vēlētos.Nedomāju,ka tad,ja nedzemdēšu, man izdosies saglabāt labāku augumu nekā tad,ja izvēlēšos dzīvi ar bērniem. Personīgi man tas nav arguments,lai nelaistu pasaulē bērnu. Turklāt jaunība nav mūžīga - gan sievietēm ar, gan bez bērniem:-P

Landa,es esmu negribets berns!Manai mammai bija spirale un 17 gadi,kad pieteicos es.Ka es jutos?Lieka.Visu savu muzu esmu jutusies kadam uz kakla un apzinos,ka ta tas ari ir.

nu lūk, Harmony, tā ir tā negatīvā pieredze, par kuru minēju.. :-|

Iespejams.Nebrinitos,ja ta tiesam butu,es vienkarsi nezinu,kas ir gimene.

KAD JUMS NAV BERNU, JUS NESPEJAT IEDOMATIES DZIVI AR VINJIEM.
KAD JUMS IR BERNI, JUS NESPEJAT IEDOMATIES DZIVI BET TIEM.

man arii negribas beernus, kaut arii ir jau tas vecums, kad vajadzeetu, bet negribas, nezinu, laikam arii esmu egoiste, plus, finansiaalais staavoklis, kameer nebuushu stabila dziivee, beernus negribeeshu.

Es agrāk biju kā traka uz bērniem, bet tagad, kad draudzenēm sadzimuši un nākas auklēt radu bērnus, un tie bērni ir visapkārt, tad man viņi vairs tik ļoti nepatīk un pagaidām toč negribu!

es gan ļoti ļoti gribu bebuku :) (l)

nu katrs dara kaa grib, piemeeram, mana drauga tantei nav beernu, bet vinja visu muuzhu ir njeemusies ar savu braalju un maasu beerniem, un ir pilniibaa apmierinaata, jo vinja ir kaa vecmaaminja daudz beerniem, bet pashai savu beernu nav. taapeec izpalikushas daudz klapatas.

es gan kaadreiz gribeeshu beernus. tagad veel nee, galiigi par jaunu. bet es zinu, ka tikai tad, kad man buus izgliitiibaa, nauda, jo nu savus beernus es domaaju audzinaat stingri un suutiit tikai labaakajaas skolaas, dot labaako izgliitiibu, muuzikas skolas, sportus, lai maak uzvesties, lai nekjeerc veikalos, kaa dazhi labi, kam vienkaarshi gribaas uzshaut. jo man iisteniibaa beerni ljoti nepatiik. es ceru, ka es speeshu buut taada maate, kas maak gan stingri audzinaat, gan arii buut miiljaa mammiite, kas maak arii palutinaat.

Man ar nepatiik :) Nevajag vinjus un viss :)

parfrazesu:KAD JUMS NAV BERNU, JUS NESPEJAT IEDOMATIES DZIVI AR VINJIEM.
KAD JUMS IR BERNI,jums vairs nav dzives :D