Nav iespējas parunāt ar labāko draudzeni, un vairākas dienas moka pārdomas.
Vienīgā iespēja uz kādu ieteikumu man esiet jūs.
Iepazinos ar jauku puisi, nejaušas sarakstes, līdz norunāts randiņš.
Nedēļas nogalē tikāmies. Kopts, izskatīgs, inteliģents, ar puķēm viņš mani sagaidija norunātajā vietā. Braucām uz burvīgu restorānu..
Rezultātā vairākas stundas sēdējam ,runajām, skatijāmies viens otram acīs(man tas sagādā problēmas, mazliet kautrīgums, mulsuma brīži).
Bet šeit bija savādak.
Atvadijāmies, apskāva, teica, ka vēlās turpināt..Tātad vēl redzēt.
Pagrieza manu seju un noskūpstija uz lūpām.
Tā es braucu mājās.
Un tad sāku domāt, starp mums ir 70 km-starp mūsu pilsētām.Puisis nodarbojās ar mūziku, bija izteicies, ka praktiski nekam citam laika neesot.
Un tad izkanēja frāze- Ja Tu esi gatava tikties vienu reizi nedeeļā, retāk divas ,tad viss kārtībā..
Un es domāju, ka šķiet to nespētu. Un sodien cēlos ar domu, ka nerakstīšu nevienu pasu sms, neatbildēšu uz vēstulēm. Gribu padomāt, pabūt ar savām domām, vai esmu gatava riskēt, un vai tiešām jūtu to, ka viņš vēlās mani iepazīt Tuvāk..(Atceroties un saliekot kopā frāzes kuras no viņa dzirdēju).
Visu dienu darbā biju pārliecināta, ka viņam ir tik daudz darba, ka tā arī no viņa ziņa nebūs.
Atnaku majās- Skatos ir.
Novēlējis man patīkamu dienu.
Zinu ka uzvedos mazliet bērnišķīgi, bet esmu tupikā- man sen nav bijuši randiņi, un es nezinu kā lai šo notikumu uztveru.
Cik vārdi ir patiesi, kā to pārbaudīt..
Ceru uz jūsu ieteikumiem.
345
