Jēj, dažām prieki, dažām bēdas, dažām vienkārši poh.. bet es esmu atpakaļ :-)
un tā, ja man vēl kādreiz kāds pirms prombraukšanas novēlēs, lai man būtu daudz, ko teikt - es sitīšu :-) nopietni :-D
īsumā:
*nomira kaķis
*izbesīja oma ar savām runām par miršanu
*ārsts zāles neiedod, bet nosūta no dermatologa un saka - padzer fenkarol - paliks labāk - man tā saasinājās, ka es pat baidījos cilvēkos rādīties
*uzmācās depresija
*vīrietis noignorēja, ka man ir slikti
*uznāca 1.histērijas lēkme
*vīrietim pateikcu, ak viņam jāizdara izvēle - es šādi turpināt nevaru, bet tomēr viņu gribu
*uznāca vēl smagāka lēkme kā rezultātā biju uz nervu sabrukuma robežas
*draudzene aizveda momentāli pie dziednieces
*tad piedzēros
*attīrīju telefonu no vīrieša nummuriem un bildēm, viss man ir kur pierakstīts, bet garants - pa pāli muļķīb as nesastrādāšu
*pēc 12 h ilgām mocībām manu acu priekšā nomira mans suns
paldies, jūtos tagad labi, tik tiešām, lai gan negribēju braukt atpakaļ un pamest savu "drošības-komforta zonu" un par nervu sabrukumu runāt šobrīd nevēlos. Šonedēļ turpināšu enapmeklēt skolu - neesmu tam gatava, un visā šajā laikā mans lielākais blasts bija mans bijušais puisis, par ko esmu viņam ļoti pateicīga, jo labi un mīļi vārdi vienmēr noder!
un noslēpums man līdzi nebija! toties nopirku guaša krāsa un tagads zīmēšu savus 3-gadnieka līmeņa ķeburojumus
Tagad negribu dzirdēt neko apr to, kā man gāja, bet pastāstiet, kas te jauns noticies!!!