Nu tur neko nevar darīt, vnk jāturas. Būs labi. Baigi ilgi, kamēr apradīsi ar to, ka vairs viņa nav , un tad, kad būsi apradusi, tad viss ik pa laikam uznāks regulāri. Bet pieradīsi pie tā fakta ar laiku, nevis būs vienalga, bet pieradīsi pie tās sajūtas, kā jūties. Man mazliet palīdzēja mainīšanās, piemēram, izdari kko ar matiem, nokrāsu, radikāli kko pamaini. Man bija tā, kā paskatījos spogulī, tā viss atkal sagruva, jo tas cilvēks man ļoti saistījās un vēl aizvien saistās ar mani. Kvai visas atmiņas, kas kopā darīts. Tā nu es radikāli mainīju savu izskatu, jo "vecā Es" man ļoti sāpēja. Un vēl iesaku sākt kko jaunu, ko neesi darījusi iepriekš, piemēram, treniņi kkādi vai rokdarbi, zīmēšana, kas nu vairāk pavelk. Tad arī mazliet aizmirsīsi savu "veco es", un tā būs vieglāk, jo jaunās lietas nesaistīsies ar atmiņām un pagātni. Turies, ar laiku būs ok! Pieņem šito faktu kā motivāciju plaukt un kļūt vēl lieliskākai! Es no savas pieredzes runāju. :-/ :-)