Tad,kad man bija puisis blakus, man gribējās,lai mēs ātrāk izsķirtos, bet,kad mēs jau varētu teikt,ka esam katrs uz savu pusi aizgājuši, tad es gribu viņu ļooooti atpakaļj!?? :'-(
Izvērtē, cik nu spēj, bet pēc iespējas vairāk objektīvi. Ko tas dos, ko mainīs, vai vispār kaut ko ietekmēs, ja jā, tad uz labu vai tomēr sliktu? Varbūt labāk atliec to uz rītdienu. Nervi un hormoni pa nakti nedaudz nomierināsies. :-)
mēs vienmēr visvairāk gribam to, ko nevaram dabūt.
kad sāksi priecāties par viņa iešanu dzīvē uz priekšu un atmetīsi greizsirdību, pati kļūsi labāka un atradīsi blakus sev kādu vēl īpašāku par iepriekšējo.
Nebij,tā jau,ka nevajadzēja...vnk biju bišķi(nu varbūt arī nenormāli) pa daudz kļuvusi par karjeras cilvēku...pati atdzīstu,ka bija tikai macības, ārzemes,darbs,...ārzemes,mācības, darbs un tā visu laiku...it kā tas viss patika, bet tad atvēru acis un sapratu,ka dēļ karjeras, kaut ko esmu pazaudējusi:-/
Man bija lidzigs gadijums,ta ar savu bijuso puisi gadu noturejos,bet tad es parvacos uz UK un atradu daudz labaku. Vrb megini kontakteties ar citiem puisiem. :) ;)
40
