Sveikas!
Esmu nonākusi sarežģītā situācijā..centīšos visu īsumā izstāstīt!
Esmu ar puisi kopā jau 4 gadus,pēc pāris mēnešiem būs jau 5.gads..kopā nedzīvojam..attiecībās viss ok,nevaru sūdzēties..esam no dažādām pilsētām,bet kad studēju-esam vienā..šobrīd esmu skolā paņēmusi brīvu gadu,tad satiekamies retāk..jo katrs savā pilsētā strādājam!Sazinamies caur telefonu (vairāk caur sms,kur vins visu laiku raksta vienu un to pasu,atverot jau sms,bez maz jau zinu,kas tur būs rakstīts) un skypu..bez maz liekas,ka no manas puses ir jau rutīna(dienu no dienas viens un tas pats!),viņam liekas viss ok...
Un tagad ir tā,ka savā pilsētā dzīvojot,sanāk daudz laika pavadīt ar vienu ļoti labu draugu (agrāk bijām arī kā pāris..tad bija biku pārdomu laiks,bet tas mūsu attiecības nesabojāja..un tagad vnk saprotam,ka mēs atkal gribam un mums jābūt kopā...)..tas džeks pats pateica,ka viņš agrāk muļķīgi izrīkojies,bet kas bijis-bijis..draudzība ir tikai kļuvusi ciešāka...Visur kur kopā braukājamies,pavadam laiku kopā,var no sirds izrunāties par visu..
Ko es ar to visu gribu pateikt?Tagad esmu dillemas priekšā-kuru no abiem?!Nebūtu diez cik smuki,ka katrā pilsētā būtu savs puisis...Ok,manas pilsētas puisis zina,ka man IT KĀ ir draugs,bet esmu teikusi,kas pa situāciju..bet mans 4 gadu ilgais puisis par otru puisi nekā nezina...Es vnk nevaru izvēlēties!!!Bet ja tā padomā-es vnk vairs ar savu puisi nejūtos tā kā agrāk,nav tās dzirkstelītes..nezinu-vai nu tas,ka neesam bieži tagad tikušies,vai kas...kad viņš pasaka,ka pēc manis ilgojas-es vnk neko nevaru atbildēt!Manis dēļ cenšas,visu dara utt.,bet..man pat vairs nav vēlmes tikties...Ar otru puisi runājoties,kkā brīvāk jūtos,viņš mani vairāk uzklausa,atbalsta,ļoti rūpējas...
Es vnk esmu apstulbusi!Nezinu, vai vajag vienam par otru kko minēt (bet laikam jau nē),es nez...visādas domas pa galvu klejo! :-/
SORRY par garo murgu..varbūt kāda var kko ieteikt vai sniegt padomu...