atbrīvošanās

interesanta diskusija. man vispār radās jautājums-cik ilgi tad esat kopā, ja jau plāno ievākties pie viņa, bet vēl kautrējies par tādām lietām?
Bet par tēmu.. Ar manu tagadējo draugu mēs sākām dzīvot kopā gandrīz uzreiz pēc iepazīšanās, jo mūsu dzīvokļi atradās 3min gājiena attālumā vienam no otra, tāpēc likās stulbi nepavadīt vakaru kopā, bet, piemēram, sarakstīties ar sms, lai gan varam būt blakus. Tāpēc īsti kautrēties man nebija laika. Ar bijušo gan neatceros kā bija. Arī laikam sākumā kautrējos no dažādām lietām.
Bet vienu lietu gan zinu, no kā man sākumā bijis kauns no visiem puišiem-aiziet pačurāt :D zinu, tas ir smieklīgi, bet tā nu tas bija :D

Vispār nekad neesmu no džekiem kautrējusies. Protams, plika nestaigāju un speciāli negoros, bet nav problēmas pārģērbties (paliekot apakšveļā) svešu vīriešu klātbūtnē, jo man vnk darbs tāds, ka esmu pie tā pieradusi :-D

ā un par parādīšanos viņa priekšā kailai vai apakšveļā. nu nekad nav bijušas problēmas ar to, jo viņš nemitīgi man skandina, ka, viņaprāt, man esot perfekts augums ( :D ), tāpēc nekautrējos. īstenībā, nekad neesmu kautrējusies ne no viena. :)

es tā aizdomājos..man pašā sākumā bija kauns ēst viņa klātbūtnē :-D nez ko tas varētu nozīmēt :-D :-D