Man pašreiz ir līdzīga sāpe.
Drauga māsai attiecības ar vīru ir dramatiskas. Abi kasās, jo grūtības ar naudu, parādi krājas, gan par dzīvokli, gan bērniem dārziņā, gan kredīts. Visi viņi slimo, māsai bija spontānais. Bērniem vajadzīgas jaunas gultas utt.. Viss brūk kopā, bet es nekādi nevaru palīdzēt. (e)
Citreiz gribās aiziet parunāties, bet tad saprotu,ka man iet samērā labi,ko man stāstīt,ka ēdu šokolādes kūku vai iestājos autoskolā?
Tajā pašā laikā mani nomoka domas, varbūt iedot viņiem naudu, bet cik es varu iedot 20ls? Tas neko nedos. Arī man ar puisi ir sava ģimene, ko gribās attīstīt, iepirkt traukus utt.. Šobrīd manuprāt, tādu cilvēku ir daudz,kam iet grūti (s)