Sveikas meitenes,piektdienas vakarā! :)
Man šodien bija stulba diena atklāti sakot- sākumā viss ok, bet dienas nobeigums vnk lai neteiktu vairāk - pakaļā...
Iepriekš jau minēju - Ir man kolēģis, jauns. Strādā tik otro nedēļu. Pirmās 4 dienas ar viņu nekontaktējos , jo domāju ka ir iedomīgs Rīgas švītiņš. Tad ar laiku sāku komunucēt, jautāt viņam visu ko utml. Man (nenoliegšu) ,tas muļķis iepatikās. (Mums bija tādas attiecības ,ka viens otru ''nolikām'') Bet ne rupji. Varbūt mazliet dzēlīgi, ar ironiju, bet ne tā ka vnk vāks! (ceru ,ka sapratāt). Piemēram, viņš mani sauc par sūdiņu, un lūdz taisīt viņam kafiju/tēju. Bet es saku ,ka neesmu viņa sekretāre, ne arī nekāds sūdiņš un ka viņš ir iedomīgais tārps. ..
Lieta tāda, ka tas stulbenis man iepatikās. Sanācis arī ,kāds ''nejauš'' pieskāriens. ''Ui!'' :D
Džeks it kā ''atvēras'', bet joprojām tāds vēss..
Priekšnieks mans šodien mūs (vairāk jau mani) kaitināja , dziedot dziesmiņu '' L+R) sēž kokā un bučojās. Tad viņš vēl speciāli ņirgājoties (ķēms tāds!) salika mūs kopā ,veicot kopīgu darbu uzņēmuma labad. Tas - ok! Pacietu to muļķi.
Šodien - kad darba diena gāja uz beigām, priekšnieks izbrauca darīšanās , es un kolēģis palikām vieni. Mēs viens otru kaitinājām, kasījāmies līdz tas nelietis mani ieslēdza manā kabinetā un es netiku tur ,kur man vajadzēja.. es protams, klapējos saucu ,lai izlaiž ārā, bet viņš otrpus durvīm kaut ko teica- es nedzirdēju ko..
Tad pēc laika zvanīja priekšnieks man apjautājās ,kā man ar darbiem - teicu ka nekā. Viņš protams, ka prasīja kāpēc. Atbildēju - kolēģis mani ieslēdza un nelaiž ārā no kab. uz radošo telpu (sauksim to tā)
Viņš protams, pateica ,ka mans dārgais kolēģis dabūs pa mizu. (Hehehe)
Tā viņam vajag! :-(
Tad pēc apmēram 45-50 min. kolēģis izdomāja ,ka attaisīs durvis un ielaidīs mani , teiktdams '' Kāds ir tavs meils?''
Es protams, dusmīga par viņa izgājienu, sabļāvu tā, ka viss birojs nodrebēja pasūtot viņu dirst!!!!!!
Tagad rezultātā ar viņu nerunāju. Un šaubos vai ar to iedomīgo ķēmu ,kas man dīvainā kārtā patīk salabšu.
Lai gan ,kad devos prom, priekšnieks tāds saka kolēģim '' Tu iesi uz vilcienu kopā ar L?!''
Kolēģis atbildēja '' Nē, viņa ar mani nerunā... ''(pfff)
Priekšnieks , protams nenoticēja un padomāja ka kārtējais joks no mūsu abu puses.
Ok pienāk brīdis ,kad apģērbos un stāvu durvīs ,lai atvadītos no kolēģiem līdz pirmdienai, sakot ''Atā visiem!'' (tas ķēms arī atsveicinājās) es uz viņu pat nepaskatījos.
Un priekšnieks tāds - Kā TIEŠĀM NEJIESIET KOPĀ?!!! (Tāds izbrīnīts) Viņš bija šokā.
Priekšnieks šodien vēl teica ,ka būtu interesanti šim pavērot ,ja mēs (es un āpsis tas sajietos) . Tas jau dikti laimīgs būtu lkm (priekšnieks)
Ai kaut kāds juceklis.. gara un stulba diena bija, gribējās vnk kādam izkratīt sirdi. ..
Dusma iekšā valda vienkārši...
Kā Jums liekas es tam āpsim patīku vai nē? Vai vispār man ir vērts viņam piedot stulbo rīcību un mēģināt sajieties?
Gribētos panākt , lai viņš ir tas ,kas ierosina kopā kaut kur aiziet kādreiz (bet tās tik manas stulbas ilūzijas...)
ehh :-( (s)
360
