Čau, saulītes! (l)
Nezināju, kurā sadaļā šo diskusiju likt, bet nu labi :-)
Tātad..Problēma tāda, ka es nepārtraukti sarkstu.. Man izsaka komplimentu, vai arī ko aizrāda es sarkstu. Savā dumjajā galvā izdomāju, ka pretīm sēdošie puiši/meitenes , kautko par mani runā, sarkstu. Pielaižu kautkādu šaizīti sabiedriskajā vietā - sarkstu. Kad vēl skolā mācijos [ pagājušajā gadā] , klasē nosauc atzīmes, man visaugstākā - sarkstu.Jāprezentē darbs kāds - sarkstu. Vispār man liekas es visās dzīves situācijās sarkstu un to šeit nevar uzskaitīt :-D Mani tas iedzen vēl lielākos kompleksos (s) Un , ja vēl kāds pasaka "eu, tu nosarki" vai "tu esi sarkana kā tava šalle" es nosarkstu 10x vairāk :-D
Esmu par šo lasījusi - ādai tuvu asinsvadi, vai arī - cel savu pašapziņu. Jā, man ar to pašapziņu ir ,kā ir , bet es viņu augstāk nevaru pacelt. :-(
Varbūt kādai ir līdzīgi, vai arī es vienīgā tāda sārtvaidzīte? Varbūt varat , ko ieteikt? (t)