Par saderināšanos...

 
Reitings 131
Reģ: 29.01.2009

Šodien kaut kāds pārdomu vakars.

Draudzene paziņoja, ka ir saderinājusies - ar puisi pazīstami ir nedaudz vairāk kā gadu.

Toties es ar savu puisi esmu kopā jau 4 gadus, bet joprojām no viņa puses nekas nav izskanējis par saderināšanos vai kāzām.

Zinu, ka ir pāri, kas nemaz nevēlas precēties un kuriem kopā ir labi arī tāpat, bet es esmu no tiem cilvēkiem, kas vēlas kāzas.

Aizdomājos pat līdz tam, vai mans puisis maz tam kādreiz būs gatavs un, vai varbūt viņš nemaz nav pārliecināts par to, ka vēlas atlikušo dzīvi pavadīt ar mani.

Ko vēlos no Jums? Laikam jau tikai izstāstīt par savām pārdomām?

Kā jūs uzskatat, pēc cik ilga laika būtu vislabāk saderināties kopš saiešanas kopā?

Zinu jau, ka tas ir individuāli, bet domāju, ka jums katrai ir savi uzskati par šo jautājumu.

Vai jūsuprāt gads nav par ātru?

Protams, saderināšanās jau nenozīmē uzreiz precēšanos, bet nu tomēr tas ir milzīgs solis uz priekšu, jo tas apliecina to, ka cilvēki vēlas turpmaķo dzīvi pavadīt kopā.

02.02.2011 02:44 |
 
Reitings 1058
Reģ: 24.08.2010
Ak, šīs laimīgās meitenes! Esmu visai pārliecināta, ka man tas bildinājums nenāks manis iecerēto 5 kopdzīves gadu laikā, jo aizmirsu, ka puisim mamma ir strikta uz kāzām, jo redz pati šķīrusies un tad tagad visiem jāskalo smadzenes, ka nafig precēties, kaut gan domāju, ka viņai iekšā grauž, ka ar šo vīrieti, ar kuru kopā jau ir tuvu 20 gadus, viņš joprojām nav viņu apprecējis.

Drauga māsu bildināja puisis, ar kuru kopā viņi arī laikam tikai kādu gadu vai pat mazāk, bet sen jau tuvi draugi, šis puisis ar gatavs viņu precēt uz vietas, ja tik līdzekļi būtu, protams, mana puiša mamma to uzzinot vnk veselu vakaru kladzināja, ka tas ir vājprāts, protams, mans puisis arī, tad es sapratu, zabutj par kkādu bildinājumu!
02.02.2011 03:38 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
hellish, ja jau tik reti kopā-tad es sevi iedomājties viņas vietā (nu,ja tā, jau ilgāku laiku), teiktu-nu,ka tas stauss tāds nevienlīdzīgs ar to,kas ir ikdienā. Respektīvi-skaitās,ka precēta, bet diendienā-bez tā vīra tomēr..
02.02.2011 03:39 |
 
Reitings 8968
Reģ: 29.01.2009
gemini, es jau domāju, ka tu tā teiksi, bet viņiem tādas attiecības ir bijušas vienmēr, kamēr māsa bija Japānā, viņš Vācijā, tad viņa lv viņš Vācijā, un tagad darba dēļ viņi atkal reti redzās, un ne jau viņai nepatīk, ka neredz viņu biežāk, viņa saka, ka rutīna neesot kā tāda, vnk nu kad abi bija brīvi, tad esot bijis kaut kā savādāk, bet tagad pēc 3 gadiem kā precētai, kaut kas tomēr neesot kā bija agrāk... es tiešām nezinu kas tas ir, viņa pati arī īsti nezina, bet nu tādas domas viņai uznāk... bet šodien aizbrauca abi uz Havaju salām (l)
02.02.2011 03:42 |
 
Reitings 378
Reģ: 14.04.2010
Manupraat,viirietis,kurs miil un ciena savu meiteni,zinaas,ka vinja kaa jau lielaakaa dalja sieviesu,sapno par saderinaasanos un kaazaam,un gribees vinju dariit laimiigu
02.02.2011 03:43 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
o, hell, tad mož otrs medusmēnesis būs šiem :-)
Man ir interesanti vērot kā ir citos pāros (tos retajos,kas no tuvajiem precējušies) un redzu,ka vīrieši vai nu ir tādu stabili nobriedušu viedokli-kāzām "jā!" vai arī šis te-mūžīgie aizbildinājumi (kas ir "nē") patiesībā. (neskaitu tos,kur pielauzti vai tamdēļ,ka padarījuši kādu grūtu), tur jau skaidrs,ka uz "labu laimi"-sanāks/nesanāks.
02.02.2011 03:46 |
 
Reitings 1058
Reģ: 24.08.2010
Apbrīnoju šādus cilvēkus, kuri spēj uzturēt attiecības tūkstošiem kilometru attālumā, es zinu, ka es to nespētu, man nemitīgi nepieciešama uzmanība, ja kaut nedēļu tieku atstāta novārtā jau spuras ir pa gaisu, man gribas visu laiku justies mīlētai un gribas atrasties līdzas, protams, arī svarīgi atpūsties vienam bez otra, bet tāda attāluma starpība noteikti nebūtu priekš manis, es visu laiku justos nelaimīgas un aizvien vairāk sāktu meklēt tam visam, bez man īsti nebūtu par ko runāt, jo katrs dzīvotu pavisam citādāku dzīvi, nu tas man personīgais viedoklis par šo tēmu :-)
02.02.2011 03:46 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
kapec neprecas? tapec, ka nav atradis to isto sievieti, to savu liktenigo dievieti, kuras del butu gatavs uz visu.pat kazam@!
ir erti ar tevi dzivot...seksins, est ar noteikti uztaisi.

precas tiesam gada vai divu laika. jo velak, jo grutak.
02.02.2011 04:46 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
kaut vai dzinsos precos un makdonalda edu!
02.02.2011 04:48 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
kaut vai dzinsos precos un makdonalda edu!
02.02.2011 04:48 |
 
Reitings 324
Reģ: 30.08.2010
Man gan liekas, ka nav tāda konkrēta termiņa un ka 1 gads būtu par maz, jo "to cilvēku nepazīsti". Mēneša laikā to cilvēku varbūt arī nepazīsti, bet ja ir nopietnas attiecības, tad gada laikā var kā vēl iepazīt! Vismaz pēc savām attiecībām spiežu - esam kopā 2,5 gadus. Neteiktu, ka esmu uzzinājusi baigos zemūdena akmeņus kopā tā laika, kad tikai 1 gadu bijām kopā.

Pati bildināta neesmu, lai gan daudz par to esam runājuši. Manējais nezina manu gredzena izmēru, kas viņam ir ļoti svarīgi, jo gredzens gan viņam ir nolūkots (un tas ir padārgs) un viņš negrib, lai dārga manta jābojā, mainot izmēru :D Man šobrīd bildinājums nav ļoti svarīgs, bet skaidrs, ka visu tālāko (bērnus) gribēšu tikai pēc kāzām, tā kā jo vēlāk bildinājums, jo vēlāk kāzas, jo vēlāk bērni.
02.02.2011 10:01 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Mēs bijām kopā mazāk kā apmēram gadu pirms bildinājuma, salaulājāmies 4 mēnešus vēlāk.
Jā, gredzena izmēru vīrs nezināja, jo man nebija neviena gredzena, tāpēc ka nepatika. Un bija īstais izmērs.
Tagad gan 2 nēsāju - saderināšanās un laulību.
02.02.2011 11:02 |
 
Reitings 523
Reģ: 26.01.2011
Manuprāt gads nav par ātru, tas protams kā kuram cilvēkam un viedokļi tiešām atšķiras.
Mani bildināja pēc gandrīz gada kopā būšas...
Ja cilvēks jūt,ka tas ir īstais,ka mīl un ir atradis to ko meklējis nav starpības kad...
Mans viedoklis - neuzskatu,ka jāprecas tad kad ir bērns vai arī tad kad Tu jau nez cik gadus esi kopā un vnk tā - nu ko tur,mēs esam kopā ilgi,davai apprecamies (bildinājums protams izskanētu savādāk) bet tam visam tāds doma...
02.02.2011 11:51 |
 
Reitings 24
Reģ: 02.02.2009
Mani bildināja, kad kopā bijām apm. 4 gadus :) Tad nu gada laikā esam iekrājuši naudiņu un vasarā būs kāzas (l) 5.gads kopā jau jaunā statusā (l)
Man šis solis bija ļoti svarīgs, manuprāt, tas tikai pozitīvi ir ietekmējis mūsu attiecības - vismaz man ir tāda sajūta, ka daudz vairāk varu uz savu vīrieti paļauties, jo viņš ir līdz galam nodefinējis savu attieksmi pret mani. Protams, ka ne jau apprecēšanās garantē laimīgu turpmāko kopdzīvi, bet, pēc manām domām, tas ir loģisks attiecību turpinājums - apliecinājums, ka abi kopā vēlas ģimeni (l) Un arī turpmāk abi centīsies darīt visu, lai kopā ir labi, lai nezūd burvīgā sajūta un prieks vienam otru redzot (rēķinoties, ka ne vienmēr viss ir tikai super labi..).
Šis ir jautājums, ko vajag ar draugu izrunāt, īpaši, ja tas pašu satrauc un jau ilgi esat kopā.. sevis iekšēja "urķēšana" visu tikai bojā..
02.02.2011 11:55 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Bieži vien mēs sievietes, dusmojoties par nebildināšanu, argumentiem par naudas trūkumu, aizmirstam uz visu to lietu paskatīties no vīriešu skata punkta.
Vīrišķīgam vīrietim ar augstiem mērķiem ir vēlme savā dzīvē kko sasniegt un sasniegt ar glanci, nevis tikai tādēļ, lai būtu sasniegts - ja darbs, tad labi apmaksāts, ja mašīna, tad tāda, ar ko lepoties, ja gredzens, tad skaists, ja kāzas, tad iespaidīgas. Pamatā, lai lepotos, pats ar sevi, savu sasniegto.
Un tādos gadījumos nederēs sievietes viedoklis, ka viņai nevajag dārgu gredzenu, dārgas kāzas utml. Tas ir vīrieša pašlepnuma un apliecināšanās jautājums!
Un sieviete ar savu čīkstēšanu, neapmierinātību situācijā neko nevar mainīt. Tas ir kā likt vīrietim atkāpties no svarīgiem principiem.
02.02.2011 12:11 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Es uz rokas pirkstiem varu saskaitīt, cik vīrieši gribējuši kāzas ar to glanci paziņu lokā. Jā, ar mičošanos un normālu kāzu kleitu sievai-jā, bet ne kaut kādiem citiem pašmērķiem. Pārsvarā-vispār ideja ir par to,lai būtu vnk tusiņš starp savējiem.
Un piekrītu,ka čīkstēšana var atbaidīt. Bet atkal vērojot paziņu loku-tās,kas čīkst, pielauž. Pārējās izsper teikumu gadā, ka varētu jau tā,kā padomāt par attiecībām oficiāli (un tas jau ir daudz) vai arī caur jokiem kaut kā.
02.02.2011 12:17 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Un par gadu-par ātru vai nē.
Priekš janajiem par ātru, manuprāt, bet priekš 30+ ļoti ok (parasti jau cilvēks ir pietiekami pieaudzis, lai spētu kārtīgi izvērtēt uz ko parakstās, nav naivu cerību par pasakām utt).
Bet tajā pašā laikā-tas ir bildinājums, nevis kāzas. Līdz kāzām jau tāpat parasti tas gads paiet, un 2 gadi jau ir samērā normāli.
02.02.2011 12:21 |
 
Reitings 2279
Reģ: 29.01.2009
Ne visiem vīriešiem tie principi ir vienādi un ne visiem vajag mega auto, mega sievieti, mega gredzenu un mega kāzas, lai sevi apliecinātu! Ja vīrietis ir pašpārliecināta persona, viņš pašapliecinās savādāk! Kāpēc vīrieši baidās no kāzām? Kā man teica viens vīrietis gados - bieži sievietēm pēc kāzām izaug "pšššš" aiz ausīm.. :D Kā to saprast? Vīrieši baidās, ka zaudēs savu neatkarību (vai vismaz to sajūtu) apprecoties, baidās no tā, ka sieviete tad sāks izmantot savu statusus "sieva" pret vīrieti, lai pakļautu viņu sev! :) Bet tur neko nevar padarīt! Ja viņš pats sevi nepārliecinās par to, ka tas nenotiks, bailes nepazudīs un kāzu nebūs, jo no malas to iestāstīt vai parādīt nevar! :D Ak jā, un kur nu vēl radinieku, draugu, paziņu, kolēģu sliktā pieredze, padomi, pārspīlējumi, joki, vispārīgā statistika, raksti žurnālos, utt., kas liek viņam atkal un atkal pārdomāt... :D
02.02.2011 12:24 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Vēlme pēc iespaidīgām kāzām var būt jebkurā mērogā - nav jau atšķirības, radinieku, draugu vai paziņu lokā.
02.02.2011 12:25 |
 
Reitings 182
Reģ: 29.01.2009
Bubuciite22, tāda sajūta, ka pati būtu rakstījusi. :-)

Mēs esam kopā 7 gadus.

Manuprāt, gads ir par ātru gan...
Man paziņas apprecējās pēc pusgada pazīšanās, itkā laimīgi utt. Bet tagad iepazinuši viens otru kārtīgi, biežāk plēšas kā kaķis ar suni nekā ir laimīgi.
02.02.2011 12:25 |
 
Reitings 536
Reģ: 06.08.2010
Mēs nočatojām netā bez satikšanās dzīvē 8 mēnešus, tad 1,5 gadus nodzīvojām kopā, un tad sekoja bildinājums. Aprīlī bildināja, jūlijā jau svinējām kāzas...par visu maksājām paši, jo uzskatījām, ka tā ir pareizi- tas ir kā apliecinājums tam, ka esam gani pieauguši,lai par visu spētu samaksāt un noorganizēt bez citu palīdzības. Kad precējāmies abiem bija 25 gadi...nu gandrīz 26 un tas šķita pareizais laiks. Šovasar svinēsim 3 gadu kāzu jubileju.
02.02.2011 12:27 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits