Pareizi vai nepareizi?

377

Reģ: 24.08.2010

Man jau laiku nebiju bijušas attiecības un pēdējā laikā pat biju kategoriski pret tām. Pēkšņi parādījās puisis, skaists, patiešām jauks, varētu teikt pat ideāls! Mēs esam kopā, bet nav tā dzirkstelīte, tikai kā patikšana.. Tāda sajūta, ka iespējams tikai mirkļa vājumā izdomāju dibināt šīs attiecības, lai nebūtu viena, lai būtu jebkas pie kā pieķerties un vēlāk mīlēt, bet tagad ir sajūta, ka tas viss nav priekš manis, bet es nevaru visu pārtraukt.. Nevaru iedomāties sevi ar viņu pēc laika, bet tajā pašā laikā, tas viss tomēr liekas tik skaisti..

Vai jums ir bijis tā, ka no sākuma nav dzirkstelīte un tā rodas laika gaitā? Domāju, tā iemīlēšanās sajūta..

02.02.2011 00:05 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Nezinu, tas kā kuram. Es, piemēram, esmu tāds cilvēks, kurš ja sākumā nejūt baigās dzirksteles, arī vēlāk turpinās tikai sevi mānīt, vismaz ar visiem puišiem, izņemot to, kurā iemīlējos uzreiz, tā ir bijis.

02.02.2011 18:47 |

kd1332

536

Reģ: 06.08.2010

Nop..man neradās dzirkstelīte ar princi no pasakas...turējāmies kopā, bet tikko uzradās kāds,kas nebija gluži princis, bet bija dzirkstele viss notika- 3 gadi jau laulībā.
hmm nedomāju,ka viņa tā pēkšņi uzrodās tā dzirkstele, jeb kaisle- vai nu viņa ir, vai nav!

02.02.2011 18:51 |

Ieva45

254

Reģ: 31.05.2010

man ir tā bijis, ka ar prātu gribas, bet ar sirdi saprotu, ka tā nevaru... |-)
beigās riebums radās pret visu - viņa izskatu, katru vārdu, ko teica, kustību utt...

02.02.2011 18:57 |