ar amni notiek kkas dīvains, vēl pirms pāris mēnešiem es biju daudz bēdīgāka, nelaimīgāka, depresīvāka, čīkstulīgāka. tagad esmu kļuvusi vājprātā pozitīvāka un laimīgu mani padara pat tādi sīkumi kā superīga dziesma, zīmēšana, dejošana, mākslasdarbu apskate vai pat garšīgs šokolādes gabaliņš. Bet nekas pat īsti nav mainījies, ja nu vienīgi mana dzīves uztvere un es beidzot pa īstam daru to, ko gribu, vsp nedomājot par tādu lietu kā pareizi, nepareizi, prātīgi, nedroši... āāāh, ir tik interesanti (l) man šķiet, es beidzot ar vien vairāk pietuvojos pati sev, savai būtībai :)
es labprāt šodien neietu gulēt, bet vecāki galīgi dusmotos par to. dēm, vot viņi un skola ir vienīgie kavēkļi man pilnībā dzīvot un pavadīt savu laiku tā, kā gribu :-D