Vai ir iespējams...

diemžēl, ir iespējams.

Noteikti ir iespējams. Bet man gribas cerēt, ka Tu to nesaki par sevi :-/

Sit pieci, Katiņ. Ar mani ir tieši tā. Laikam,ka ir.

jā, ir, zinu gadījumus. pati vienlaik arī piedzīvoju ko līdzīgu, taču par laimi, atjēdzos.

Jā,ir iespējams.

signorina..kādā veidā Tu atjēdzies..?
es ar prātu saprotu, ka man jāizbeidz tas viss, jo vēlāk būs vēl grūtāk. agrāk likās,ka es esmu stiprs cilvēks- visādā ziņā, tagad saprotu, ka attiecību ziņā es esmu sasodīti vāja. :-/

Izlasīju Ogas teikto un bāaac. Kas man šodien ir, kāpēc visas šovakar liekas tik ļoti līdzīgas man? :-O :-O :-O

late_elīne.
man arī lasot pāris diskusijas, liekas, ka raksta par mani.
derētu iedzert. :D bet, nu, jā..manām "draudzenēm" nav laika.

Es to nesauktu par mīlestību, drīzāk - apmātību.
Es jau īsti nezinu, kas ir mīlestība, bet, man liekas, tam jābūt kaut kam skaistam un nesāpīgam :)

Diemžēl es runāju gan par sevi! Pēdējā laikā es esmu atvērusi acis. Vienmēr esmu domājusi, ka ar mani jau tā nenotiks. Laikam tā nekad nedrīkst domāt!
Man vienmēr ir bijušas problēmas ar pašapziņu. Kad satiku viņu, viss kļuva vieglāk. Jutos tik labi. Likās, ka esmu iemīlējusi sevi. Tagad saprotu, ka esmu iemīlējusi sevi tādu, kādu viņš mani redz, vai grib redzēt. Es visu redzu caur viņa acīm...

Oga.
jāsaka, ka tiešām, man tā bija apmātība. nevienu citu neredzēju, pat ne sevi, taču vnk sapratu, ka tas beigsies slikti, turklāt, biju un esmu par jaunu, lai visus savus sapņus, mērķus ziedotu vienam cilvēkam. sapratu, ka jādzīvo taču sev. ir grūti sevi atraut no apmātības, taču tas ir iespējams. vēl jo vairāk, ja no otra nejūti to atdevi. vnk tas ir jāsaprot, kas ir svarīgāks.

Oga, man arī šodien prasās ieraut, bet nu par vēlu, veikali ciet un...ēēē, jāiet pārbaudīt kādi krājumi,bet nedomāju,ka kaut kas labs aizķēries būs. :-D

berry, varbūt arī,ka tā ir apmātība. Varbūt es nemīlu par daudz,bet vienkārši man cilvēks pietrūkst, tā teikt-ir par maz...Nevis par maz ar viņu,bet viņš ir par maz, savukārt es viņam palieku pāri. :-/

signorina, man derētu tāds spēks kā Tev. Vismaz man tā tagad liekas. Brīžiem šaubos vai daru pareizi...

man jau arī liekas- es taču esmu jauna, man ir VISS vēl priekšā..nu ko es ņemos kkāda vīrieša dēļ, kuram mani īsti nevajag? [nu labi, iespējams, es te pārspīlēju, bet katrā ziņā viņam noteikti nav tā, kā ir man. :-/ ]

laikam būs jāsaņemas un jādara kkas lietas labā, jo es pati tiešām saprotu, ka tā, kā ir tagad- tās ir mokas.

kate, oga un es-metamas vienā maisā. Būšu rupja,bet man liekas,ka pizģets mums ir. :-D

KO LAI DARA?
Otru cilvēki nepārmainīsim. Vai nu jāsamierinās vai jāiet prom. Redz,ka samierināšanās ir mokas, tas ir kā būris sev pašai.

viss, kas šādos gadījumos ir nepieciešams, ir motivācija.
es vnk iedomājos, kas ar mani notiks, ja turpināšu tādā garā. es raudāju viņa dēļ, mocījos, taču necerēti ātri zuda mokošās jūtas. laikam vnk izsāpēja.
lai nu kā, iedomājies visu, ko tu izdarītu, sasniegtu bez šīs apmātības nastas.

Es tiešām ceru, ka tā nav tikai apsēstība. Tagad es cenšos skatīties uz visu savādāk, lai gan brīžiem ir tik sasodīti grūti...Es gribu, lai ir tā, ka ir skaisti un nevienam nesāp!
Ak, es tagad esmu iedzērusi, tāpēc arī tāda atklātība! :-D Gan jau, ka nožēlošu...

late_elīne.
sasmējos..bet taisnība Tev vien ir. :D

Ir iespējams.
Man šķiet,ka es bijušo savā naivumā mīlēju par daudz.Tikai tolaik,man protams,tā nešķita.
Ar šodienas acīm šķiet-KĀ es varēju to nepiefiksēt...

Es negribu ne samierināties, ne iet prom! Tagad es centīšos cīnīties!