i will always remember...

tā uz ātro:
sms no viņa - "Es gribu katru rītu pamosties kopā ar tevi" (l)
Un nu jau pusgadu dzīvojam kopā!

pirmie pieskārieni :), pirmais skūpsts.. datumu, protams, atceros..
aj, daudz kas, tikai šobrīd neesmu pieslēgusies drukāšanas & domāšanas fāzei :D

spilgti atmiņā man ir daudzas lietas, bet tādas spilgtākās - ikreiz pēc skūpsta, kurš ir lēns un bez maz vai mūzikas ritmā viņš smaida. un tas smaids. neesmu neko jaukāku redzējusi (l) tas ir apbrīnojams!
un otra lieta.
viņš devās uz treniņu..es paliku pildīt uzdevumus pie viņa, jo vajadzēja skolai.. viņš pirms iešanas prom samīļoja mani cieši jo cieši..tad devās uz durvju pusi. pagriezās.uzsmaidīja man un nosūtīja gaisa skūpstu! un tad sekoja teksts "neskumsti būšu drīz atpakaļ" (l)
ekhh.. (l) es vnk iemīlējos viņā katru dienu.

Ok zinu ka tas nav iisti tas ko gaidiji,bet mani sis notikums tik smagi iespaidoja------------>tatad kaa jau jebkuras attiecibas pienaak kriize,lai gan nu jau esam ntos gadus kopaaa pirms vairaaakiem gadiem pienaca taa diena kad es sakravaju mantas un gribeeeju no vinja aiziet ....
gaju pa durvim ara kad vinjsh pieskreja pie manis nokrita celjos,apkjeeta manas kajas un raudot teica:LUDZU NEAIZEJ,ES TEVI MIILU UN NEVARU BEZ TEVIS DZIVOT...TU MAN ESI GAISS,UDENS,VISS DELJ KA DZIVOT... :'-(
es ar saaaku raudat :'-(
Un galu galaaa vinjsh tieshaaam savaaa dzivee TIK DAUDZ mainija ...
taa sajuuta kad vinjsh to teica veljoprojam mani nepamet (l)
Un saku kaaa ir--->vinjsh NEKAD NEKAD NEKAD neraud jo ir shausmiiigi viirishkjiigs...taaa bija pirmaa un peedeeja reize kad redzeeeju vinju to daram 6 gadu laikaaa (l) (l)

Uij man skudrinjas atkal pa kjermeni skrien :-P :-P :-P

Datumu konkrētu nav.
Tekstu ''tikai tad,kad tu esi man blakus,es esmu laimīgs''.
Pikniku Brīvdabas muzejā :)
Pagājušā gada Ziemassvētkus,kad viņš man uzdāvināja sudraba gredzenu.Tieši tādu pašu,kāds ir viņam pašam un kurš ir kopija vēsturiskam gredzenam.Kastīte ar gredzenu bija vēl 10 citās kastēs un es līdz pēdējam kratot to lielāko kasti(kurā bija visas pārējās saliktas) domāju,ka tur būs grāmata :D
Ak,jā,es vienmēr atcerēšos to,kā viņš vienmēr(ja vien nav jāstrādā)sagaida mani,kad atbraucu uz Rīgu no mājām.Agrāk sagaidīja stacijā,kad bija vēl vilciens uz manu galu.Toreiz es vēl dzīvoju midzenī(kojās).Teorētiski,viņam pat nebija izdevīgi vilkties no rīta uz staciju.Taču,viņš katru reizi bija stacijā,aizbrauca kopā ar mani uz midzeni un tad,kad mēs ar draudzeni braucām atpakaļ uz centru,uz lekcijām(bakalauros jau ap 10.30 sākās viss),viņš brauca līdz savai pieturai un gāja uz savā mājām.Tagad dzīvojam kopā un viņš joprojām mani sagaida,kad atbraucu.
utt.Daudz tādu brīžu,ko neaizmirsīšu.

Atceros dienu ,kad dzemdeju savu otro puisiti-teicu vecmatei-cik smuks (l)... tiesi tads, ka mans virs :-D !!!Vina smejas atpakal-vai tiesam tads izskatas jusu virs?!!!!Kolosalas atminas!!! (l) (l) (l)

Pirmais pieskāriens un skūpsts. Un brīdi, kad viņš pateica - Es mīlu Tevi! Jo viņš to izdarīja tādā brīdī, kad nekad mūžā to no viņa nevarētu gaidīt. (l)

Tas tā uz ātro ir noteikti vēl daudz kas

Es vislabāk atceros dienu pirms mūsu mazuļa piedzimšanas. Es biju uzlikusi vārīties zupu jaunajā katlā un nebiju noņēmusi no katla dibena uzlīmi ar cenu. Viņš mani nosauca par stulbeni. Pēc piecām stundām man sākās dzemdības. Tā nu mēs te iesmejam, ka mazais gribēja ātrāk piedzimt, lai sadotu savam tēvam pa bieti! :)

meneejam ir cheburashkas ( (l) :-D ) ausis. vienreiz vinjam teicu - es esmu daudzus beebiishus redzeejusi ar taadaam pashaam ausiim kaa tev, zini kaapeec? vinjsh uztaisiija taadu miilju gjiimiiti, iepauzeeja un teica - taapeec, ka vinji ir miilji? :D vienmeer sho atceroties smaids liidz ausiim :D |-) (l)

es vienmēr atcerēšos kā mēs dejojām istabas vidū bez mūzikas, viņš vienkārši dungoja pie sevis kādu melodiju, tajā brīdī likās, ka esam vienīgie cilvēki visā pasaulē.. (l)

ar pirmo puisi: man veselu dienu bija aizkritušas ausis, biju ļoti uztraukusies, kas par problēmu...vakarā viņš centās mani nomierināt, ka nav jau tik traki, viss būs ok, kaut ko jokoja un beigās teica, tiešām nedzirdi? un klusi iečukstēja pie pašas auss: "Es Tevi mīlu!"
man tas bija baigais surprise, jo tajā brīdī bijām kopā tikai pāris mēnesus un viņš tos vārdus nekad neteica. Vēl atceros, kā nodzērusies biju un viņš mani nesa uz rokām uz mašīnu un mašīnā tā arī klēpī nogulēju, līdz aizbraucām mājās (viņš nebija pie stūres), tas kaut kā likās mīļi.
Ar otru puisi atceros, ka mēs bijām sastrīdējušies un viņš klubā (citu priekšā) nometās ceļos man lūgt piedošanu :D
pēc vienas šķiršanās, viņš ir nācis salabt, sakot, ka negrib mani zaudēt, ka es esmu īstā un vienīgā un ka citu tādu viņš neatradīs.
Tagad esmu viena, otrais vēljoprojām tā domā, bet pirmais, cik man stāsta draugi domā, ka viņam vienalga, vai es būtu slima, resna, dusmīga, vai kāda, es esmu viņa ideāls...(mēs jau kādus 3 gadus esam šķīrusies).
Redz, kā sanācis, man diemzēl pret viņiem jūtu nav, jo visā visumā abi attiecību laikā daudz sāpināja un tikai šķiroties sapratuši, ko zaudēja.

Vienmēr atcerēšos to, ka viņam nebija bail no atbildības un grūtībām uzsākot attiecības ar slimu cilvēku. Pēdējos zāļu dzeršanas mēnešus viņš man turēja roku un palīdzēja tik galā ar nelabumiem. Tas stāv pāri visam, jo ne visiem kas tāds būtu pa spēkam.

i will always remember how he once said, that without me, he is nothing...
that he's proud,-he's with me...
but then, in just one day this all ends

ends:(

bijām ceļojumā. vakarā, kad visi sēdēja pie ugunskura, es biju diezgan neaktīva un klusa, jo biju piekususi. maz uzmanības pievērsu puisim.
kad gājām gulēt, viņš mani apskāva un prasīja, kas noticis, kāpēc esmu tik vēsa? teicu, ka esmu nogurusi un mazliet kautrējos no pārējiem, kā viņi uztvers to, ka esam kopā. viņš vēl ciešāk mani apskāva un teica, ka viņam vienalga, ko pārējie domā. es viņam ļoti patīku un viņš vēlas būt ar mani kopā :-)

ir vairākas lietas:
- pateica, ka es esot lieliska gultā :-D
- atzinās, ka es esmu vienīgā, kurai bez iemesla ir dāvinājis ziedus
- paziņoja, ka es esot tieši tā meitene, kuru viņš tik ilgi esot meklējis
(l)

nemēdzu dalīt pēc cilvēkiem, bet gan notikumiem. Atcerēšos garākos skūpstu savām mūžā (kādas 20 minūtes), atcerēšos sniegaino pastaigu, kad ar puisi dejojām zem zvaigžņu juma, atcerēšos kaislīgas dejas, tāpat arī asaras. Bet katrs no šiem ir ar citu cilvēku.

daudz tādu sīkumiņu ir, ko ikreiz atceroties sasmaidos :)
prātā ir palikusi viena īsziņa, ko viņš man atsūtīja 2 mēnešus pēc tam, kopš sākām tikties - mājās bija atvēris manis uzdāvināto dāvanu dz/d un atsūtīja īsziņu 4 sms apjomā tik nenormāli aizkustinošu, ka es sēdēju ar draudzenēm āra kafejnīcā un gandrīz apraudājos..
vasarā, kad bija tas zvaigžņu lietus, aizbraucām uz jūrmalu, stāvējām ūdenī līdz potītēm ar visiem apaviem, runājāmies un skatījāmies, kā krīt zvaigznes :)
ai, es tgd sāku atkal atcerēties visu supermīļos brīžus (l)

tik jauki palasīt jūsu tekstus :-)

man atnaca sms-nezinu ka tev to pateikt,ka jau zini man nepatik par sadam lietam runat,bet man tevis loti pietrukst un es tevi miilu!-kaut ka ta

mūžam būšu pateicīga un atcerēšos, kā puisis mani "izglāba" no viena vīrieša. mani uzlūdz dejot, es piekrītu. viena deja, otra deja. skatiens uz manām krūtīm un stulbs smaidiņš. roka mazliet zemāk, zemāk.
pēkšņi draugs uzgrūžas mums virsū un saka: vagoniņš! apķer mani no mugurpuses, iečukst: mana, un sāk dejot kā jau vagoniņā :-D
atlikušo vakaru tas vīrietis no manis pa gabalu turējās :-D
tas bija tā ļoti jauki no viņa puses ;-)