Padzīvot atsevišķi...

269

Reģ: 28.10.2010

Meitenes, vēlos dzirdēt jūsu domas, pieredzi par šo tēmu. Esmu kopā ar savu puisi 2 gadi, pusotru dzīvojam kopā. Lieta tāda, ka pēdājā laikā sanāk arvien biežāk strīdēties, rodas dažādas domstarpības utt. :-( Esmu novērojusi, ka esmu kļuvusi nomāktāka, daudz biežak raudu, viss besī, ir nomāktības sajūta. :'-( Ne vienmēr pie tā vainīgs mans vīrietis, bet liela vaina tajā ir viņam. Un arvien biežāk nāk prātā domas, ka gribu no viņa atpūsties, pabūt viena, sakārtot savas domas. Zinu, ka negribu šķirties, jo mīlu viņu, bet vēlos padzīvot viena kādu brīdi. Ko jūs par to sakat? padalieties ar savu pieredzi...Un kā viņam to pateikt, lai nepārprot? Kā pēc tam atkal sagājāt kopā? :-/

16.01.2011 19:20 |

sweetestgirl

125

Reģ: 11.12.2010

Becca :-D Nu nav jau tā, ka gribas pa durvīm laukā izmest :-D Bet vienkārši, mēs paši sākam just, ka kkas nav riktīgi, protams, runājamies un tā, bet tiešām vērtīgi kādas 3-4 dienas pabūt atsevišķi :-) Mēs abi to saprotam un labprāt pielietojam. Citreiz apzināti, citreiz nē - vienkārši kādam no mums sanāk aizbraukt un līdz ar to neredzamies dažas dienas.

Esot šķirti mēs sazvanamies, sarakstāmies, bet nav tā fiziskā kontakta un viens otram neskraidam acu priekšā 24/7 :-D

Tā ka, manuprāt, tur nav nekā krimināla (l) :-D

16.01.2011 20:23 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Nesaprotu jēgu no attiecībām, ja gribas būt šķirtiem? Man tā nekad nav bijis- vai nu krīt uz nerviem vai nekrīt uz nerviem.

16.01.2011 20:25 |

amand@

269

Reģ: 28.10.2010

Nu tas jau bija pārspīlēti teikts, tik traki jau nav :-D

16.01.2011 20:28 |

amand@

269

Reģ: 28.10.2010

Lollipop, tu ar savējo nekad nestrīdies? Kā tu risini domstarpības? :-)

16.01.2011 20:30 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Becca
Vienmēr problēmas cenšos izrunāt- ar visiem- gan draugiem, draudzenēm, gan radiem, gan paziņām, gan mīļoto. Ko gan tāds pārtraukums dod attiecībās? Nu jā, katrs pasēž savā kaktā, bet problēma jau no tā neatrisinās, jo bieži tas otrs nemaz nezin, ka tev tā vai cita lieta krīt uz nerviem. Tāpēc ir labi, ja ir atklāta saruna, kuras laikā abas puses nevis apvainojas, bet aktīvi domā, kā nekrist otram ar savām izpausmēm.

16.01.2011 20:35 |

sweetestgirl

125

Reģ: 11.12.2010

Nu ja nesaproti, tad nekad arī nesapratīsi :-P

Neiešu te tev skaidrot, jo izskatās, ka tu nesaproti kā tas izpaužas.

16.01.2011 20:40 |

amand@

269

Reģ: 28.10.2010

Pati jau apzinos, ka vajag visu izrunāt, ka klusēšana vai bēgšana neko nelīdzēs, bet dažbrīd nav spēka un arī vēlmes neko risināt un tad liekas, ka vieglāk ir aizbēgt...Bet tā nedrīkst. Saprotu. :-/

16.01.2011 20:40 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Becca
Pamēģini to rakstīšanu. To var uztvert kā spēli.

16.01.2011 20:47 |

Muša

514

Reģ: 29.01.2009

Man arii saveejo dazzreiz gribaas labaak neredzeet nekaa redzeet, bija pat iepaticies kaads puisis. Stulbi, bet galvaa domas bija dazzaadas, bet ssonakt sapnii redzeeju kaa maneejais mani piekraapa-pamodos noraudaajusies un paarbiijusies, bet pagriezzoties un apskaujot savu lielaako daargumu sapratu, ka nekad nedariitu neko kas llautu zaudeet man vinnu! (l)

16.01.2011 20:55 |

sweetestgirl

125

Reģ: 11.12.2010

Laace - tik mīļi (l)

16.01.2011 21:30 |

Ieva45

254

Reģ: 31.05.2010

Padzīvot atsevišķi, pēc tam, kad dzīvots kopā var ,un dažiem pāriem tas, varbūt, pat ir vajadzīgs, bet ne jau, lai atdzīvinātu kaut kādu tur iepriekš esošu sajūtu, kas ir zudusi. :-/
padzīvojot atsevišķi, labākajā variantā jūs varētu izdomāt, ka ļoti ilgojaties un nevarat viens bez otra, bet citādākā variantā var gadīties, ka kāds no jums nopietni visu apsverot saprot, ka vairs nevēlas šīs attiecības, vai arī abi saprot, ka kopā vairs nekas nesanāks.... ak jā, un ja jau viss ir ok, tad nebūtu vēlmes dzīvot atsevišķi :-P :-|

16.01.2011 21:38 |

melessii

1852

Reģ: 29.01.2009

Varbūt labāk paņem atpūtu uz nedēļas nogali no viņa nevis uzreiz ņem un dzīvo atsevičķi.
Ir pāri, kuriem tas palīdz, bet ir pāri, kuriem diemžēl tas nepalīdz.
Es pati ar draugu kopā dzīvoju jau kādus 4 gadus. Nav bijusi doma padzīvot atsevišķi. Kad uznāk besis un niknums uz visu pasauli, vai draudz mazliet "pieriebies" paņemu aizbraucu pie vecākiem ciemos vai ar draudzenēm aizbraucam atpūsties uz kādu spa nedēļas nogalēs. Un pa šīm dienām es paspēju sailgoties (l) un ar prieku dodos mājās.

16.01.2011 21:47 |

Poga

712

Reģ: 29.01.2009

Bija tāds zīmīgs citāts,bet nemācēšu viņu precīzi uzrakstīt,tikai domau aptuveno.
Un tā bija tāda,ka mīlestība ir līdzīga ugunij. Un šķiršanās ir kā vējš. Mazu uguntiņu vējš nopūš,bet lielu,padra vēl lielāku :-)

Principā tev ir jāzin sava mīļotā attieksme pret to. Zinu,ka savam nevarētu to piedāvāt,jo viņam ir tāda nostāja,ja aiziet,tad atpakāl nenāk vairs. es saprotu,ka tu netaisies pamest,tikai atpūsties,bet nu principā tas tā izklausās.
Dari tā,kā tev sirds liek. Varbūt tiešām sapratīsi,ka viņš tev neder. Vai gluži otrādi-sapratīsi to,cik ļloti viņš tev ir vajadzīgs :-)

16.01.2011 21:57 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

un tu domā ik pēc kāda noteikta laika dzīvot kopā, tad atkal atsevišķi.
risini tak savas problēmas!

17.01.2011 01:22 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

jā, pietam var ar padomāt, dzīvojot atsvišķi, ka dzīve ir daudz krāsaināka un labāka bez tevis.
atp labāk nedēļas nogalēs atsevišķi, vai aizbrauc ciemos pie kāda uz ilgāku laiciņu, nevis vnk izdomā un saki, ka nu jāpadzīvo atsvišķi.

17.01.2011 01:27 |

elfinsh

346

Reģ: 27.10.2009

Lollipop, ne ar visiem vīriešiem nostrādā šāda lapiņu sarakstīšana. Pēc pieredzes zinu. Vnk ir lietas, ko cilvēks nevar mainīt un nav jēgas sevi mānīt. Tas nav par visām lietām, bet nu..
Un vīrieši uz to skatās diezgan skeptiski.. :-/
Maybe Tev ir cita pieredze.. (t)

17.01.2011 03:02 |

Emba

1111

Reģ: 29.01.2009

Mans vīrietis laikam padomātu, ka neesmu īsti normāla, ja piedāvātu viņam uz lapiņas sarakstīt kkādas domas par mūsu attiecībām (t)

17.01.2011 03:04 |

amand@

269

Reģ: 28.10.2010

Vaiii, meitenes, cik labi viss atkal! (l) Vakar manējais ieradās ar rozēm un šampanieti un atvainojās par visu...Izrunājāmies kārtīgi, apsolījāmies vairs nestrīfēties, jo nav jēga un, galvenais, ka tie strīdi jau arī sanāk muļķīgi, par k-kādiem sīkumiem. Tgd liekas, kā vispār varēju domāt par dzīvošanu atsevišķi... :-/ Bet tā ir sadomājos dusmās k-kādas muļķības :-D Muļķīte (t) Eh, meitenes, mīliet un esiet mīlētas (l)

17.01.2011 14:19 |

Evija Vilskerste

Reģ: 29.01.2009

miss honey,mana gadijuma tiesi ta ari notika un tgd to vien daru ka :%27-( :%27-( :%27-( !
izrunajaties un tad skaties talak ka butu labak darit! :-)

17.01.2011 17:07 |

Mon Chéri

853

Reģ: 29.01.2009

man ir bijis "padzīvošanas atsevišķi" posms. ļoti vērtīgs, jo lika pārdomāt, kas viens otram esam, ko vēlamies nākotnē, un vai vispār nākotni saistām viens ar otru. atsevišķi dzīvojām, bet bieži tikāmies kādu pusgadu. tagad jau vairāk kā gadu dzīvojam kopā atkal, un varu teikt, ka attiecības ir citā kvalitātē. vairs nav nekādu drāmu, kašķu vairāku dienu garumā.

17.01.2011 17:19 |