Sveikas, dāmas!
Šovakar man uznāca nostaļģija pēc dažādiem gardumiem, kas bija manā bērnībā - 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā.
Atcerējos kā mēs ar mammu tajos plastmasīgajos zili-baltajos kioskos pirkām saldējumu- plombīru vafeļu glāzītē. Varēja vēl piemaksāt un dabūt ievārījumu pa virsu. Toreiz saldējums garšoja pavisam savādāk nekā tagad. Un kokteilis plūmju sula ar saldējumu, kas tika lēni sūkts no tā garā, tievā salmiņa, bija garšīgākais dzēriens pasaulē.
Bija arī konfektes Cielaviņa, Dialogs, Vinnijs. Tagad, diemžēl, to vairs nav.
Rjaženka stikla pudelē bija ļoti, ļoti garšīga. Neviena mūsdienu rjaženka pat blakus nestāv.
Toreiz vēl bija tāds firmas kā Uzvara un Staburadze. No Staburadzes veikala vienmēr mammai mēģināju izdīkt tādas lielas vafeles Kross papīra iesaiņojumā un marcipānu Kakadu. Savukārt, no Uzvaras vislielākais gardums bija karameles Bārbele.
Kādi ir jūsu bērnības mīļākie saldumi?
vienīgais kas man pietrūkst no bērnības ir bērnu kaļķis bija tāds balts, mazas, mazas bumbiņas un riktīgi salds un garšīgs!
Dzintara siers tā kā desa, mēs vienmēr pa galu spiedām laukā un ēdām
2170
