Čau meitenes!
Gribu, lai padalaties ar pieredzi. Situācija tāda. Gadu biju kopā ar kādu puisi. Jutu, ka viņš nav mans īstais, bet vienalga satikāmies. Skaitījāmies nopietnās attiecībās. Es centos gan tā, gan šitā, lai tur sanāktu viss forši, bet sliktās lietas tik krājās un es vienkārši sapratu, ka nav jēgas tā ņemties un šķīros no viņa. Protams, pieradums neliels un viss jau ar nebija tik melnās krāsās vien.. Viņam es ļoti patiku un patīku vēl joprojām.
Šovakar panesās doma, ka varētu tikties vienkārši seksa dēļ. Neteiktu, ka man ar viņu bija ļoooti labi, bet nu savi plusi jau bija. Nekad neesmu bijusi PAR šādām attiecībām, bet šodien sāku domāt-kāpēc ne? Ja viņš tā ir ar mieru un bezjebkādiem pienākumiem vienam pret otru un līdz ar to nebūtu kādu laiku ar es pilnīgi viena. Nu tā teikt-līdz brīdim, kad kāds no mums atradīs kādu citu.
Kā ir bijis jums- vai jūs pēc tam to nožēlojat? Kā ir ar to morālo pusi- vai jūs to vispār spējat? Jo es esmu pret kam tādam, bet jūtu man pret viņu arī nav.
Vai jums ie bijis kaut kas līdzīgs. Varbūt varat padalīties savā pieredzē. Paldies!
2
