Piekrītu Ķirsiitim! Ja es sajūtu kādu velniņu sevī, pat ne īsti skaudību, tad zinu, ka man ir jācenšās!
Man gan tas ir vairāk par tādām lietām, kur naudai mazāka nozīme. Vasarā pilna pludmale meitenēm, kam skaista forma, ko es, gribu arī tik labu, tātad, eju vingrot, skriet, darīt ko lietas labā!
Par materiālām vērtībām, tur skaudība neveidojas, jo - automašīnu izvēlējos, kura man patika pašai, drēbes valkāju tās, kuras man piestāv un patīk pašai, nevis tagad kaimiņu Ansim ir Ferrari sētā skriešu un skaudīšu, nē, man mīļš ir mans nesportiskais un vienkāršais golfiņš! :D
Bērnībā ļoti skauda, ka man nebija pilns skapis drēbēm, bet, klasesbiedrenēm vecāki katru nedēļu pirka, bet tos netikumus izprast un saprast, kas un kāpēc tā, iemācīja mani vecāki, lika sajusties vienalga īpašai un parādīja, ka laime nav drēbēs (bet tās liek justies labi vienalga :D)!