Dusmīgs jautājums

Man arī nebija problēmu tādā ziņā ka kaut kur nelaistu :-) Bija tikai jāpasaka kur un ar ko un cikos būšu. Vienmēr biju prātīga, nenozudu uz vairākām dienām. Un mamma parasti veda uz tusiņiem :-D savs šoferītis bija mums ar draudzeni :-D
šobrīd esmu pārvākusies atpakaļ pie mammas. Viss baigi forši, taisam ēst viena otrai, pļāpājam par vīriešiem! Nu vismaz mani par bērnu vairs neuzskata :-D

Nu bērns tu būsi arī 60 gados savai mammai, vienkārši tagad par tevi domā kā līdzvērtīgu saprātīgu būtni! :-D

mamma negrib,lai draugs Tevi drāž!

Nebija stingra, man bija atlauts daudz kas, galvenais bija, lai pati saaku saprast, kas un kaa :-)
Ir jaunakas masas, tas ir vairak kaa izlaistas :-D

Līdz gadiem 14 bija stingri, bet nu pie draudzenēm vienmēr varēju palikt, vienmēr uzzvanīja pārliecinājās vai viss kārtībā. Tā es sāku šmaukt arī uz kkādām ballītēm, jo pa nakti zināju, ka mani nelaistu, tad man apnika vnm melot un es pateicu, ka vēlos iet uz ballīti, pimo reizi aizveda un atveda, tad sāka uzticēties! No 15-16 gadiem nomainīju vidi, kur tussējos un sāku tepat rajonā tussēties (dzīvoju pierīgā), tāpēc vairs nebija jauztraucas, kas tur centrā ar mani varētu notikt! Un tad te puiši visi brauca pakaļ ar mašīnā veda gan mājās, gan pakaļ un tad arī sākās mana brīviba.

Ps. Jau no 13 gadiem es pastāvīgi strādāju, varbūt arī tas liecināja par sava veida atbildību, jo pēc visām ballītēm es vienmēr biju uz strīpas darbā.

Anetins - sava taisnība Tev ir :D Bieži ir teikusi, ka palikšu stāvoklī un ko tad. Neļauj palikt pa nakti pie drauga.

1. mani audzināja diez gan stingri līdz kādiem 17 gadiem[tik un tā nolaidos no ķēdes :-D ], bet vismaz esmu uzaudzināta par kārtīgu cilvēku :-)
2. jā ir, pret mani bija ļoti stingri, bet tgd redzot pašu jaunāko māsu, ko viņa ne/dara vispār brīnos
jaunākie jau vnm tiek vairāk lutināti ;-)

mani audzināja ļoti,ļoti stingri.
pirmo reizi klubā biju,kad man bija 18

līdz 17 gadiem bija jābūt mājās 8os vai 6os, ja gadījumā nokavēju kaut par minūti,tad nākamajā dienā bija jābūt stundu ātrāk.

toties mazā māsa bija mīlule,jau kopš 16 gadiem ar manu pasi pa klubiem tusējas.

bet godīgi sakot,nejūtos,ka kaut ko dēļ tā esmu zaudējusi.

1) Viss bija normas robežās.. Stingra nebija, bet neljāva arī sev kāpt uz galvas un neizlutināja
2) Man arī ir māsa 12 gadus veca un man ir tieši tāda pati situācija attiecībā pret viņu.. Atšķirībā no manis, māsu mamma ir ljoti izlutinājusi,arī viņa nobljaujas no savas istabas, lai māte uztaisa sviestmaizi..vienreiz viņa bija uztaisījusi pankūku mīklu, ieraudzīja, ka panna ir netīra, pazvanīja mammai un pačīkstēja, ka viņa nevarot uzcept pankūkas, jo panna esot redz netīra.. mamma tā vietā lai pateiktu stingri, lai pati nomazgā un uzcepj, šī pateica, lai pagaida, ka drīz būs mājās no darba.. sviests...

Vispārībā jau man ir liela greizsirdība uz mammu,ka viņa neapzināti lutina sīko māsu,bet es vismaz skatos to no gaišās puses- man dzīvē būs daudz vieglāk, nekā manai māsai :)

par mani...
1)nēe,arī savus bērnus audzināšu tā,ka man šķiet,ka atļauts ir viss,bet tomer piesardzigi... nezinu kā vecāki to panāca,bet lielākā daļa tusiņu notiek tieši pie mums,esam uzmanības centrā.. vienmer esmu ballējusies kopa ar masu un brāli un tajās kompānijās jūtos pasargāta..mamma arī zin,ka viens otru nepametīsim.. ja es blandītos apkārt,tad gan domaju,ka mamma mani piesietu pie gultas :D:D bet ja vienmēr piezvanu,pasaku kas un kāa,nekad nav bijušas problemas!
2) par to jau uzrakstiju.,.bet tas nav viennozimigi visas ģimenes,citas pastāv milzīga konkurence! man ir superiga ģimene,labi vecāki un burvigas attiecības ar visiem ;)

Mani audzināja tikai mamma, tapēc laikam centās pa diviem izaudzināt labu meitu. Un bija ļoti stingra līdz 17g.v. Vienmēr laicīgi bija jābūt mājās, nekādas vazāšanās, nekādi klubi, pie draudzenes varēja palikt, tikai retos gadījumos, un zinot ja kas draudzenes vecāku nr. Protams daudz strīdējāmies ar mammu dēļ tā.
Puisis man bija no 15g.v. Ar viņu tikties ļāva, bet ne naktīs.
Pēc tam 17gados vienkārši aizgāju pie viņa dzīvot. Tad laikam mamma saprata, ka esmu izaudzināta gudra meita un saprātīga. Tagad vairāk vispār nestrīdamies, saprotamies lieliski :) (l)
Bet vienai manai draudzenei līdz 20 gadiem vispār bija tēvs nežēlīgi stingrs, katru soli sekoja. Līdz brīdim arī kamēr neaizgāja vienkārši pie puiša dzīvot :-D

Kad mamma šitās palikšanas pa nakti ārpus mājas liedza, tad pajautāju, kas viņa domā, ka pa dienu To nevar izdarīt? :D [Bija rupji no manas puses, bet toreiz biju tik dusmīga, jo godīgi pateicu, kur un ar ko iešu!]

Ak, Mafija!
Man ir tas pats, pakliedz no istabas, lai atnāk :D Man vnm ir jāiet pašai, ja ko vajag.

Tādēļ arī skatos uz to tā, ka man būs vieglāk un mb, kad aiziešu dzīvot pie puiša, tad viss mainīsies.

Audzināja tik stringri, lai es saprastu, ka tajā vecumā ir citas svarīgākas lietas, kā vazāties apkārt. Protams, biju ļoti dusmīga par to, ka nevarēju kaut kur iet ar draugiem, bet neuzskatu, ka esmu baigi kaut ko palaidusi garām tāpēc.
Māsai ir 12. gadi un viņa arī ir ļoti izlaista. Pagājušo gadu tik iemācījās pati atbraukt līdz centram. Kā arī vēl joprojām nepārzin centru. Ēst ar māk uztaisīt tikai maizītes un ātri pagatavojamās zupiņas. Man tajā vecumā jau bija pirmā pavārgrāmata un centos visu izmēģināt! :-)

līdz 16 gadiem stingri audzināja. vēl mēģināja kaut ko līdz 17 gadiem ar mani padarīt. :-D . bet tagad jau sen nē. man ir attiecības, un principā, man jau vajadzētu iet dzīvot vienai vai ar savu puisi prom no savām mājām. :-D bet es neeju prom. :-D

1) neaudzināja stingri. Visur mani laida, jo pazina manus draugus, zināja ar ko kopā pavadu laiku, un zināja, ka pa ielām vai vēl kkur nevazājos viena pati.
Pati biju ļoti apzinīga, un muļķības daudz nestrādāju.
2) ir 2 brāļi, un cik novērojams manā ģimenē, ka nevienu stingri neaudzina, paši jau no mazotnes sapratām, ko drīkst un ko nedrīkst!

Mans viedoklis ir tāds, ka jo stingrāk audzina, jo vairāk bērns grib darīt to, ko nedrīkst. Visam jābūt normas robežās!

1.mamma mani vienmēr ir audzinājusi kā draudzeni.visu caur izrunāšanos.
2.jā,sīkā ir izlaista,pret mani izturās stingrāk,bet ne ļoti.tā nu tas parasti ģimenēs ir.rēķinies ar to,ka māsa nekad nebūs tāda pati kā Tu.man ir tāpat - es kārtīga,māsai bardaks,es mierīga,māsa elektrolādiņš.tas nu ir jāpieņem,jo visu viņā nekad neizmainīsi. ;-)

1) Neaudzināja stingri, daudz ko atļāva darīt un nesaprata kādēļ manām draudzenēm jābūt jau 22.00 mājās. Man dažkārt gribējās lai man pasaka - esi mājās desmitos un ne minūti vēlāk vai arī sodītu mani, ja es atnāktu mājās ļoti vēlu, bet nekad nekas tāds nebija noticis :D varbūt manai mammai vnk bija vienalga, kur es vazājos. Ā, un man mājās nekad neko nevajadzēja darīt, tāpēc tgd nemāku gatavot ēst un laikam esmu baigi nekārtīga, bet ko lai dara, kad bērnībā to vnk neiemāca! (e)
2) nav brāļu/māsu.

Mani mana mamma audzināja ļoti stingri. Līdz pat 18 gadiem man mājās bija jābūt līdz 23.oo. Nekad nevarēju nekur palikt uz nakti. Ēst iemācījos pirmajā klasē jau, jo tā kā dživojām divatā, tad mamma daudz strādāja. Visus mājas darbus darīju es. Lai gan visi likumi pusaudžu gados tika pārkāpti. uz pāris reizes gadā es sadumpojos un aizlaidos uz tusiņu. :D Neuzskatu, ka tas ir kas slikts - es toties uzskatu, ka esmu ļoti nopietns cilvēks. Neinteresē man vazāšanās pa klubiem un piedzeršanās. Visa audzināšana man ir likusi saprast, ka vecāki tikai uztraucas par mani un arī tagad, kad atkal dzīvoju pie viņas, tad vienmēr paziņoju ka nebūšu mājās un kad būšu atpakaļ un ar ko esmu kopā. Pie tam tad arī pati jūtos drošāk, jo zinu, ka ja ar mani kaut kas notiks mamma zinās, kurā virzienā mani meklēt. Pie tam es arī piemēram uztraucos, ja viņa 23.oo nav mājās un nav pateikusi, ka būs vēlu. Mūsdienās nekad neko nevar zināt. :) Ieteiktu uztvert to mazliet vieglāk.

1)Audzināja stingri,bet es neesmu no tām, kas velkas mājas 2os, iet uz pirtīm vai vēl uz kkādiem pasākumiem, vārdu sakot-esmu paraugbērns :-D Bet nu viņa vnm atrada lietu kur piekasīties, bet nu man tādas problēmas vairs nav :-)
2)Nav ne māsu, ne brāļu.