Es ar gribu pakaratīt sirdi. Aizbraucu ciemos pie drauga uz Norvēģiju pa Jauno Gadu un netīšām uzzināju, ka viņš ir mani krāpis. Pie viņa septembrī ir bijusi meitene. Nezinu gan vai pēc tam, bet šodien atklāju, ka viņš tusējas pa visādiem iepazīšanās portāliem vēl šobrīd, kad it kā izrunājām, ka saglabāsim attiecības par spīti tam gadījuma. Bāc man nenormālas dusmas. Es pat laikam īsti neko negribu, tik izlikt gribas visu uz āru, lai nekrājas. Nu kā var būt tādi cilvēki. Pats stulbākais ir tas, ka pirms mēneša nolēmām, ka jāsāk domāt par bērniem un plāni precēties ar kaut kad bija. ļoti ceru, ka nebūšu pēc šī brauciena stāvoklī. Ai vienkārši gribas bļaut un kādam iesist, žēl ka sēžu darbā. Zinu jau ka tulīt būs teksti par to, ka tāds cilveks nav manis cienīgs - pamest un viss, bt pār sirdi grūti valdīt. Un pati jau iznu, ka nav jēgas, bet fu**ing grūti ko tādu aptvert. ehhh
Stulbā Eva :D tā man šķiet to piegulētāju sauca :D
138
