Kā kļut par optimisti?

up

Ēzelītim :-)
http://easyget.lv/dzivesstils/read/17613/

Sāc lasīt ntās pašpalīdzības grāmatas.Nu,no sērijas ''kā redzēt dzīvē tikai gaišo?''utt.Tak pilnas grāmatnīcas/bibliotēkas ar tām tagad.Visi lasa šitos Sīkretus utt :D
Es esmu bijusi pesimiste,bet tagad vnk esmu reāliste.Un nemaz netaisos aizrauties ar pārāko optimismu,smaidīt,kā sū*** iekāpusi visu laiku un tā.

Jā, pareizi un nesmaidi visu laiku, citādi izskatīsies kā sū*** iekāpusi :-)

Tas parākais optimisms man ar kaitina, bet nu klausīties caurām dienām coldplay un gruzīties ir apnicis.

Patiesībā,tev varbūt visjēdzīgāk uz šo jaut.varētu atbildēt Taurenīte-optimiste un Emanuelle.Viņām,man šķiet,ir tas optimisms tāds ne mākslīgi veidots.

Vēl es arī nespēju izturēt cilvēkus, kas apkārt, nejau visus,bet lielākoties, ar tiem man kopīga nav nekā, tā vien prasās viņus sūtīt ellē.
Hmmm varbūt vēlāk viņas parādīsies.

katru ritu vai ari biezak.. paskaties spoguli un pasaki cik loti tu sev patic.. cik esi forsa un ka sevi mili :) un vienkarsi pasmaidi sev ;)

ēze, iedzer,tad vienmēr viss rožaināk rādās. :-D

Man ir tikai viena veiksmīga recepte, nē veselas trīs:
1. mīli citus un sevi
2. dari labu citiem, gūsi gandarījumu
3. mēģini saskatīt pozītiu iekdiemā (saulīte, kāda bērna smaids, tējas tase pēc pastaigas aukstumā).

Izlasiju savu vardu un domaju -tiesam jaatbild!
Erzelis ir atpakal-Pateiksu vienu piemeru-esmu jau teikusi kaut kur to ,bet tas ir tads zimigs...tiesi optimismam! |-)
Man gaja tiesam gruti -tiesi pagajusa gada- saja laika-atceros tas tiesi bija pec manas dzimsanas dienas...menesa beigas!!! (t)
Atceros ,ka biju dusa-saku raudat-domaju ,kaut kas jamaina...domasana ,uztvere,darbos...!!!Viss likas pilnigi neglabjams - nekad vairs nevares izkepuroties no situacijas ,kura bijam....! :-(
Tad iznacu ara un strikti apnemos -SAKT VISU NOGALA!!!Es loti piestradaju pie sevis!Es loti daudz emociju izlieku uz audekla,papira-attiros ar to!Tad es saku domat par visas dzives jegu-vai ta saistas tikai ar mani?Ap mani...?Es sapratu ,ka mani tiesam padara optimistisku kaut kas tads ,ko izdaru tadu-ka paskatos -un tads gandarijums,ka paveikts!Biezi ,citu cilveku laba,Es domaju ,ka liela terapija ir izladesanas-tas var but ejot uz kadu fizisku nodarbibu,ka Agrita,gleznojot,ka es ...rakstot,ravejot darzu...tirot maju!Soreiz es tiesam domaju tadu fizisku rosisanos,bet ta ,lai redzetu "auglus"!!Mans optimisms tiesam ir specigs,jo esmu "izrusinajusies" ,sparatusi,ka mani noteikti nepadara laimigaku tiesi materialas vertibas!!!
Es noteikti varu teikt ,ka mani ir loti maz "maksliguma"-gan runa ,gan darbos!Paldies par to ,ka saredzeji-Hartkiller! :-)

ērzelīt sit pieci. :-D

Man pēdējie 3 gadi un īpaši pēdējais bija pilni ar neveiksmēm, bēdām un pat traģēdijām, tā kā optimisms manī nav nemaz. Esmu iemācījusies uzvilkt viltoto smaidu, tikai lai cilvēki liktu mani mierā un neprasītu kādēļ esmu bēdīga. Ā, un jā, nopirku krestus, lai vismaz smukāks tas smaids. :-D :-P
Man vienīgais, kas šobrīd uztur pie dzīvības ir ticība, citādāk esmu jau sen būtu vēnas pārgriezusi ( Man vienkārši ir tādas tieksmes domāt par pašnāvībām). Varbūt tizli skan, bet nu tā tas man ir. Ja nelasītu Bībeli un nerunātos ar mācītāju, un neietu pie psihologa būtu galīgā dupsī.
Man reizēm pat skauž, ka cilvēkam kuram iet galīgi traki vēl ir iekšā optimisms un prieks un vēl spēj pateikt, ka viss būs labi. Nesanāk man tā. Esmu riktīga pesimiste un man pašai tas besī ārā.

es daru visu, kā taurenīte uzrakstīja un + ticu "everything happens for a reason" (latviski nevarēju smuki izdomāt, kā pateikt :-D )..un esmu diiiiiezgan liela optimiste :-)

Nam nam-Tur tiesam taisniba,ka viss notiek ,ka janotiek!!!Mans virs ari visu laiku ta saka!!!Vispar ,jamak laikam gaidit...mums nav biezi pacietibas nogaidit!!!Visu gribas uzreiz!!! :-)

njā, viena no tām lietām, kas man palīdz vairāk būt optimistei, apziņa, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. vienmēr jau nav viegli to pieņemt, ja attiecīgajā brīdī kaut kas notiek ne pēc tā labākā scenārija, bet nu ar laiku jau viss it kā sakārtojas (tā tam IR jābūt). vismaz man - skatoties atpakaļ, tā jau arī ir, ka daudzi kauliņi ir sakrituši tieši tik izdevīgā pozīcijā, cik tas tobrīd ir bijis vajadzīgs.

šobrīd arī es tā kā mazliet skumstu, bet es ticu, ka šis gads būs labu pārmaiņu gads man, ir vienkārši tāda iekšējā sajūta.

Laikam pa lielam nekas tāds, kas licis pasmaidīt nav bijis, atsevišķi mirkļi jā,bet tad atkal viss aiziet pa dibuā,nespēju es priecāties par tiem sīkumiem.

ērzelīt - uzliec pohuj un viss vērsies gaišākās krāsās. vismaz man tas strādāja un tagad esmu pozitīvāka. dažreiz jau paklūp kāja un vecie niķi klāt, bet, ja visu cenšas uztvert ar humoru, tad ir labi :)

ļauj vaļu fantāzijai, ļauj taču sev saskatīt skaisto. visu laiku tik ļoti koncentrējoties uz to, ka aj-nekā-nav-un-būs-vēl-sliktāk, protams, pesimisms tikai pieaug.
man patīk tie retoriskie jautājumi no citātiem, piemēram, ''when was the last time when you did something for the first time?'' vai ''ko tu darītu, ja nebūtu iespējams izgāzties?''. tie iedvesmo. un pat ja īsti nepalīdzēšu, tomēr ieteikšu - atrodi to, kas iedvesmo Tevi! ;-)

+ par pašpalīdzības grāmatām. ja gribi ar sevi strādāt, tad tās tiešām palīdz :)

Varu ieteikt grāmatas - "Spēkavots dvēselei" un "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Kaut arī neesmu šāda tipa grāmatu cienītāja, tomēr šīs gan man patika. ;-) Varu arī aizsūtīt tādu kā apkopojumu, kas ir balstīts uz pirmo minēto grāmatu. ;-)