Lieta tāda,ka ar vīru norunajām šogad būt abi mājās jaunajā gadā. Be tā sanāca, ka viņš tālu no manis.:( Tāpēc,tā kā es ar mazu bērniņu mājās jaunajā, tad palūdzu manis dēļ,lai arī viņš mājās jauno nosvin. Nezinu,iespējasm muļķīgi skan,bet , manuprāt, tas ir tikai godīgi pret otru cilvēku, ja ņēm vērā,ka es jau nekur sen,sen neesmu bijusi (nav kas mazo pieskata),a viņš - te tur, te šur...Zvanu apsveikt - neceļ. Pēc laika viņa radinieks atsūta sms,ka viņš svinot pie viņiem un viņam tagad nav laika runāt ar mani. Tā lūk, nodomāju, neizpildīja doto solījumu + tagad viņam tusēšana svarīgāka par mani un bērnu. Ok, nedaudz saķēros ar viņa radu, kurš man atbildēja,ka es viņu ierobežojot - viņam vajaga brīvību, tusus..A es tik lūīdzu būt mājas un nekur nelaižu...Nez,laikam esmu debīla,bet man likās,ka gimenes vīrietis labāk laiku pavada ar ģimeni,it īpašī svētkus..Pie tam viņam bija iespēja jaunajā būt ar mums,bet viņš izvēlējās ka nē,viņam jābrauc...Tagad tadas dusmas - man ir melots,pie tam pat nav laika runāt un apsveikt mani,jo tusēšana galvenā...ŠObrīd apdomāju vnk šķirties,jo nav vairāk spēka....Būs man grūti,zinu,bet nu....Tā arī nepacēla ne vakar,ne šõdien klausuli..aizrakstīju sms,lai gatavojas uzturlīdzekļus maksāt,arī netabild...Man jau zvanīja viņa vecāki - kur viņš ir, ka pat pie viņiem viņa nebija...Lūk...nezinu,iespējams,no malas izklausās muļķīģi,piedodat , ja tā...šOBRīD vnk galva sakarīgi nedomā,tāds bišķi patizls garīgais sakarā ar šo visu. Laimīgu jums jauno gadu! (l)