Sveikas, meitenes!
Vēlējos izkratīt sirdi, šodien tā ir ļoti pilna.
Esmu attiecībās un arvien vairāk saprotu - nespēju vēl aiziet, bet arī palikt tajās man ir grūti. Laikam jāsāk ar to, ka pirmo reizi esmu attiecībās ar cilvēku, ar kuru nevaru runāties. Izstāstīt, kā pagāja diena, uzdot jautājumus, kas mani interesē… Vārdu sakot - izrunāties no sirds par jebko un neko. Ja cilvēks negrib atbildēt, viņš var vienkārši pagriezties un aiziet. Demonstratīvi ignorēt. Ir pat bijušas situācijas, kad ieliek austiņas vai aizcērt man deguna priekšā durvis. Runāt var tikai par viņam ērtām tēmām, bet, ja ir kas tāds, par ko nevēlas runāt, notiek šādi (jā, arī par brīvdienu plāniem, darba lietām).
Nevaru saprast, kāpēc tā ir, jo esmu bijusi arī citās attiecībās, bet runāšana, pat pļāpāšana ar vīrieti kā ar draudzeni, sirsniņas izkratīšana ir bijusi pašsaprotama.
Varbūt kādai tā ir bijis?