Es tik tiešām vēlos lūgt pieredzes stāstus iespējas kādus jaudīgus padomus… Ļoti novērtēšu🙏. Stāsts ir par divu cilvēku atiecībām. Pavisam vienkārši no manis aizgāja sieva,tajā brīdī sabruka manas pasaules. Atzīšu mūsu atiecības bija palikušas neciešamas lai neteiktu vairāk. Sieva kādā brīdī sāka apmeklēt dažādus izaugsmes,kursus, Koučus, terapeitus. Un kādā brīdi es sajutos pamests novārtā un sāku izturēties pret viņu necienīgi. Par ko pašam kauns. Aiziešanas brīdī sapratu viņas vērtību, sāku strādāt ar sevi ar terapijām,izprotot kļūdas sevī un mainot tās. 4 mēnešus mums saskarsme vienam ar otru bija nekāda lai neteiktu vairāk. Līdz kādā dienā viņa piezvanīja un lūdza palīdzību, kur es ar prieku piekritu. Divās nedēļās mēs kaut kur izlīdzinājāmies palikām viens pret otru saprotamāki. Līdz nonāca līdz tam , kad paliku pēdējās divas naktis kopā baudot viens otra tuvību. Un tad es aizlidoju uz USA lai iedotu telpu viņai gan sev. Šobrīd ir atjaunojusies komunikācija,kādu dienu neitrāla,kādu siltāka,citu vēsāka ar savstarpēju robežu noteikšanu vienam pret otru…. Visas patiesības ir tādas,kad tas nav ego vai manipulācijas vai kāda no citām destrukcijām. Tās ir sajūtas īstas patiesas,kad patiešām esmu izpratīs savas kļūdas un saprotu cik vērtīgs ir šis cilvēks manā pasaulē…. No viņas puses jūtu nedrošību neizticēšanos,un es viņu saprotu. Kaut kas jau uz labo pusi iet…. Lūdzu padomu ko darīt kā rīkoties. Kādam iespējams ir bijusi līdzīga atiecību pieredze. Pauze atiecībās. Patieicos🙏
3
