Vīra ģimene

 
Patīk
Reitings 2700
Reģ: 03.11.2023
Es gribu pačīkstēt. Mana ģimene ir ļoti maza, bet visi esam diezgan tuvi, viņi cenšas uzturēt attiecības arī ar manu vīru, vienmēr apjautājas kā iet, apsveic svētkos, iekļauj visos ģimenes pasākumos, arī lielākos dzīves lēmumos.
Toties mana vīra ģimene ir liela, 3 māsas un viens brālis. Saprotu, ka tur ir daudz vairāk cilvēku, kam jāpievērš uzmanību, visiem nepietiek laika. Bet es vispār nejūtos iekļauta, svētkos viņi pļāpā viens ar otru, necenšas kaut kā mani iekļaut kādā sarunā. Ir aizmirsuši dzimšanasdienas.
Viņi ir jauki cilvēki, izpalīdzīgi, sirsnīgi, bet es nejūtos kā daļa no ģimenes. Esmu centusies veidot sarunas, acināt viņa māsas uz kopīgiem pasākumiem, iekļaut mūsu draugu bariņā. Bet nav nekādas pretimnākšanas, nu nulle. Arī ja piekrīt piedalīties kādā draugu izbraucienā vai vienkārši kopā aiziet uz teātri, tāpat, kā likums, pēdējā brīdī tomēr uzmetīs.
Man šķiet, ka nav tā, ka es viņiem nepatiktu, bet tur ir kaut kāda vienaldzība, kuru man grūti saprast. Varbūt esmu kaut ko nepareizi kādreiz pateikusi vai izdarījusi, mēs esam diezgan atšķirīgi cilvēki, nav ne jausmas. Vīrs saka, ka galīgi nav mana vaina un, ka viņam arī reizēm grūti izprast savējos.
Long story short, vairākus gadus par to īpaši nedomāju, centos iekļauties, runāties, bet šogad kaut kas noklikšķēja un man vienkārši palika bēdīgi par šo visu. Vairs negribas censties, tikties, kaut ko kopīgi plānot. Nav ne jausmas kā būs, kad mums būs bērni.
Kādas jums ir attiecības ar vīra ģimeni, vecākiem, brāļiem, māsām?
Priecāšos pačīkstēt ar kādu kopā, dalīt bēdu. :D Bet arī labu atteicību stāsti mīļi gaidīti.
04.02.2025 11:01 |
 
Patīk
Reitings 2700
Reģ: 03.11.2023
AiKaaaSaaap @ 06.02.2025 14:48
Nu, piemēram, es esmu izvēlējusies salaulāties ar savu vīru nevis visu viņa vai manu ģimeni. Es dzīvoju ar vīru, ģimeni veidoju ar viņu. Ir jauki ik pa laikam pabūt kopā ar radiem, bet pārējie cilvēki ir tikai piedeva, ar kuriem ar cieņu un viss.
Nav te Ziemassvētku kino filma par milzu ģimeni un visiem ar laimi pielietām sejām.
Jauki ja tādas ģimenes ir, bet es dzīvoju realitātē. ?

Man kaut kā tas uzreiz ieklīt otrā galējībā (man, personīgi, noteikti ne visiem)
Ja es pieņemu to kā realitāti, ka es un viņa ģimene neesam un nebūsim siltās, tuvās attiecībās, tad man ļoti sāk zust interese braukt ciemos uz dzimšanasdienām, kopīgi svinēt Ziemassvētkus, utmml. Liekas tāds teātris. Vai vest atrādīt mazbērnu, piemēram.
PS. tas nenozīmē, ka es uzreiz atteikšos no tā visa, protams, smaidīšu un piedalīšos, lai neciestu līdzcilvēku attiecības.
06.02.2025 15:00 |
 
Reitings 759
Reģ: 31.03.2023
Ancite32 @ 04.02.2025 11:25
Man ir pretēja situācija, tikai tā nesāgādā lielas problēmas, bet šādus novērojumus esmu veikusi. Mana ģimene ir neliela, bet man neprasās ar viņiem bieži tikties. Drauga ģimene ir lielāka un viņi bieži tiekas. Reizēm liekas, ka es drauga ģimeni redzu vairāk kā savējos. Tas vairāk ir piespiedu brīvprātīgā kārtā, jo visu laiku atteikt nevaru, nav tā, ka cilvēki nepatīk, man vienkārši neprasās komunikācija. Esmu pieklājīga, bet atturīga pret viņiem, bet tas nav nekas personisks pret kādu. Tāpēc mans ieteikums ir cienīt katra robežas un neuzspiest čupošanos.

Man principā arī ir šādi. Piekrītu - cienīt katra robežas un neuzspiest čupošanos (!!!)
Man arī diemžēl uzspiež ik pa laikam piespiedu kārtā tikties, komunicēt. Daudzie svētki ar visu baru kopā. Bieža viesošanās, bez iepriekšējas saskaņošanas utt. Dusmojos un nedusmojos. Viņiem tas tā ierasts, manā ģimenē tā nav.
Ar gadiem gan draugs mani saprot ar vien vairāk un esam atraduši kompromisus.
Tici man - grūtāk ir tiem, kuri nevēlas un nav pieraduši pie lielas komunikācijas. Var būt arī labās attiecībās bez kaut kāda īpaša komunikācijas modeļa.
06.02.2025 15:22 |
 
10 gadi
Reitings 4125
Reģ: 22.11.2013
Varbūt vajadzētu padomāt kas tieši ir tas, kas tev liek justies "nepieņemtai"? Tu raksti, ka esat diez gan atšķirīgi cilvēki. Varbūt no tā arī veidojas tā sajūta? Tīri emocionāli. Ja jau tevi sagaida ar apskāvieniem, tad jau nav arī tā, ka ienīst. Neatcerējās dzimšanas dienu? Nu stulbi, bet pavisam iespējams, ka cilvēki vienkārši aizmirsa. Vai kādreiz esi vīra radus aicinājusi ciemos uz savu dzimšanas dienu?
Svarīgākais, ka tev ir harmoniskas attiecības ar vīru. Pārējais ir otršķirīgs. Pavadi laiku ar draudzenēm un neiespringsti, ka vīra māsas negrib ar tevi iesaistīties. Ja apzinies, ka esat atšķirīgas, tad iespējams, ka nemaz nebūtu par ko runāt.
Tu neesi 500 eiro banknote, kas visiem patiks :)
06.02.2025 17:32 |
 
Patīk
Reitings 2700
Reģ: 03.11.2023
Tonya @ 06.02.2025 15:22

Man principā arī ir šādi. Piekrītu - cienīt katra robežas un neuzspiest čupošanos (!!!)
Man arī diemžēl uzspiež ik pa laikam piespiedu kārtā tikties, komunicēt. Daudzie svētki ar visu baru kopā. Bieža viesošanās, bez iepriekšējas saskaņošanas utt. Dusmojos un nedusmojos. Viņiem tas tā ierasts, manā ģimenē tā nav.
Ar gadiem gan draugs mani saprot ar vien vairāk un esam atraduši kompromisus.
Tici man - grūtāk ir tiem, kuri nevēlas un nav pieraduši pie lielas komunikācijas. Var būt arī labās attiecībās bez kaut kāda īpaša komunikācijas modeļa.

Saprotu arī tavu skatījumu, man arī traucētu, ja gāztos iekšā dzīvoklī un visu laiku gribētu tikties. Šis nav tas gadījums, 10 gadu laikā neesmu ne reizi bijusi uz kafejnīcu ar kādu no viņiem atsevišķi, visas tikšanās ir viņu mājās, lielajos radu tusiņos. Es tiešām reti uzbāžos, vienreiz gadā varbūt, jo parasti pēc tam aplaužos un vairs negribas kādu laiku. :D
Sapratu arī, ka tās situācijas katram ir detalizētas atšķirīgi un diezgan gari sanāk skaidroties, lai nodotu info pareizi. Katrā ziņā pēc šīs diskusijas sapratu, ka tiešām vīra radus nav jāuztver kā savus radus un viņiem nav jācenšas mani kaut kā iesaistīt ģimenē. Man vienkārši jāmet mieru un jākoncentrējas uz savu ģimeni, saviem draugiem. :)
06.02.2025 18:38 |
 
Reitings 1570
Reģ: 19.01.2024
Man nav vīra un attiecīgi arī vīra radu :D Bet man ir brāļi ar sievām un ģimenēm. Arī nav tā, ka es ar kādu no brāļa sievām "čupotos", gribētu uz kafiju aicināt vai attiecības kā ar draudzenēm. Man nekas pret viņām nav, ļoti patīkami cilvēki, bet nu "nav mani", kaut kā citās kategorijās abas sievas uztveru. Arī no viņam ir it kā rezervēta attieksme, laipna, bet rezervēta. Manuprāt, tie ir radi, kas tev dzīves laikā "nākuši klāt", tie nav draugi, kurus lielākoties izvēlamies, tādēļ, ja dabīgi tur kontakts neizveidojās, tad arī nevajag..
06.02.2025 18:55 |
 
Reitings 200
Reģ: 14.07.2020
Šajā stāstā ir viena liela problēma. Vai zini - kāda?
06.02.2025 23:45 |
 
Reitings 200
Reģ: 14.07.2020
Million teksts:
“ Pirmo pusgadu viss bija normāli 😀 bet varbūt man tikai tā likās, jo to visu, ko tas vecais muļķis par mani pateica, viņš to darīja man aiz muguras, kamēr draugs bija devies uz virtuvi pēc kafijas mums abiem.
Mēs uz turieni braucam labi, ja reizi 2 mēnešos. Draugs negrib mani vienu atstāt mājās uz vairākām dienām, tāpēc es braucu līdzi. Es draugam teicu, lai neļauj man palikt ar viņa tēvu divatā, citādi nebūs labi viņam. Tad nu es mierīgi ļauju draugam pavadīt laiku ar tēvu, kamēr es kaut ko citu daru. Skan stulbi, bet tā ir realitāte man 😀 bieži vien aizdomājos, kāpēc bijušajam bija tik forši vecāki, mani kā meitu pieņēma uzreiz, bet šeit - esmu resna un briesmīga dēla izmantotāja.”
***
Šajā stāstā ir viena liela problēma. Vai zini - kāda?
06.02.2025 23:46 |
 
Reitings 206
Reģ: 19.08.2015
Vīram pašam nav visai labas attiecības ar ģimeni. Man tas šķita ļoti nesaprotami, jo es par savējiem ietu un kristu jebkurā diennakts laikā.
Sākumā centos iesaistīties un saliedēt vīru ar viņa paša tuvajiem, bet sapratu, ka vīratēva alkoholisms un egoisms jau sen ir sagrāvis to ģimeni.
Viņam pašam tuvāki ir daži attālāki radi - brālēni, māsīcas, īpaši viena māsīca, kuru uzskata par māsu. Bet man ar viņu kontakts neizveidojās un es sapratu, ka nav vērts pūlēties, ja otra puse negrib izveidot draudzīgas attiecības. Vīru gan mudinu, lai satiekas, bet pēdējā gada laikā vairāk par saskriešanos veikalā nav sanācis. Te nu bija "man kā māsa".
07.02.2025 02:17 |
 
Patīk
Reitings 2700
Reģ: 03.11.2023
Lenova @ 07.02.2025 02:17
Vīram pašam nav visai labas attiecības ar ģimeni. Man tas šķita ļoti nesaprotami, jo es par savējiem ietu un kristu jebkurā diennakts laikā.
Sākumā centos iesaistīties un saliedēt vīru ar viņa paša tuvajiem, bet sapratu, ka vīratēva alkoholisms un egoisms jau sen ir sagrāvis to ģimeni.
Viņam pašam tuvāki ir daži attālāki radi - brālēni, māsīcas, īpaši viena māsīca, kuru uzskata par māsu. Bet man ar viņu kontakts neizveidojās un es sapratu, ka nav vērts pūlēties, ja otra puse negrib izveidot draudzīgas attiecības. Vīru gan mudinu, lai satiekas, bet pēdējā gada laikā vairāk par saskriešanos veikalā nav sanācis. Te nu bija "man kā māsa".

Jā, manējais pats arī nav super tuvās attiecībās ar savu ģimeni. Man sākumā likās pilnīgi dīvaini, kā var nesazvanīties ar vecākiem, lai vienkārši paurnātu kā iet, kādi jaunumi. Viņš aizbrauc ciemos ik pa pāris mēnešiem, tad papļāpā, tas arī viss.
Katrā ziņā šī tēma man tagad atvēra acis, ka tas arī laikam var būt normāli un nevajag iespringt.
07.02.2025 09:42 |
 
Reitings 524
Reģ: 18.08.2022
Džinga @ 06.02.2025 18:38

Saprotu arī tavu skatījumu, man arī traucētu, ja gāztos iekšā dzīvoklī un visu laiku gribētu tikties. Šis nav tas gadījums, 10 gadu laikā neesmu ne reizi bijusi uz kafejnīcu ar kādu no viņiem atsevišķi, visas tikšanās ir viņu mājās, lielajos radu tusiņos. Es tiešām reti uzbāžos, vienreiz gadā varbūt, jo parasti pēc tam aplaužos un vairs negribas kādu laiku. :D
Sapratu arī, ka tās situācijas katram ir detalizētas atšķirīgi un diezgan gari sanāk skaidroties, lai nodotu info pareizi. Katrā ziņā pēc šīs diskusijas sapratu, ka tiešām vīra radus nav jāuztver kā savus radus un viņiem nav jācenšas mani kaut kā iesaistīt ģimenē. Man vienkārši jāmet mieru un jākoncentrējas uz savu ģimeni, saviem draugiem. :)

tas noteikti ir prātīgāk! Un netver to situāciju tik personīgi, viss būs labi.
07.02.2025 10:35 |
 
Patīk
Reitings 2700
Reģ: 03.11.2023
mrthkjj @ 07.02.2025 10:35

tas noteikti ir prātīgāk! Un netver to situāciju tik personīgi, viss būs labi.

Jess, paldies, es tā arī sapratu, ka uztveru pārāk personīgi.
Un arī ja izrādītos, ka tas ir personīgi, tāpat tā nav mana problēma. 🤝
07.02.2025 12:19 |
 
10 gadi
Reitings 4125
Reģ: 22.11.2013
Jā, manējais pats arī nav super tuvās attiecībās ar savu ģimeni. Man sākumā likās pilnīgi dīvaini, kā var nesazvanīties ar vecākiem, lai vienkārši paurnātu kā iet, kādi jaunumi. Viņš aizbrauc ciemos ik pa pāris mēnešiem, tad papļāpā, tas arī viss.

Un te nu ir visas diskusijas atbilde. Ja vīram ar ģimeni ir vēsas attiecības (lasīt: vēsas, ne sliktas), tad tas ir absolūti normāli, ja arī tev ar viņa ģimeni nav super saikne. Drīzāk tas pat būtu dīvani, ja tu ar viņa ģimeni sazvanītos un tiktos biežāk kā viņš pats. Tas vienkārši ir viņu ģimenes modelis.
07.02.2025 12:24 |
 
Reitings 72
Reģ: 22.01.2025
Tiešām, mūsdienās jau paliek arvien mazāk tādu ģimeņu, kuras tik cieši komunicē savā starpā. Apsveikumi, kāds teātris kopā, dzimšanas dienas un viss. Cilvēki ciena viens otra robežas. Es vienmēr piedomāju pie tā, vai vīramāte nebūs nogurusi sestdienā, lai lieki neatņemtu viņai atpūtu. Cilvēks jau vecumā. Ar varu mīļš nevienam nebūsi tāpat. Nav jēgas iespringt par to.
09.02.2025 16:00 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits