Pilgrim @ 29.12.2024 14:39Atvainojos par tik intīmu sīkumu, bet vai labierīcības bija ērti pieejamas namatēvam un mājokļa viesiem? Gribētos cerēt, ka pods bija pārdomāti izvietots pie paša gultas galvgaļa un ērti pārredzams no koka inkrustācijām rotātā alkova ?
Klīrīgā @ 29.12.2024 14:29Ļoti romantisks piedzīvojums, parasti vīrieši ir ļoti pavirši, Tev paveicās. Jautājums tikai par to finiera grīdu.!?
Bebermans @ 29.12.2024 20:03Tas nav galdnieks, bet gan sievietes fantāzijas par satikšanos ar maniaku.
Kā saka - kurpniekam pašvaki pašam ar kurpēm.
Ar galdnieku vajadzētu būt līdzīgai situācijai.
Ludmila Afonina @ 29.12.2024 23:27
Kāda veida maniaks? Kādā ziņā?
Bebermans @ 30.12.2024 00:07
galdniecības ziņā maniaks. Taisa kaut kādu gultu, kas pielāgojama visādām sievietēm...
Un ko tur gultā būtu ko regulēt?
Tā vietā lai pelnītu naudu un būvētu kaut ko citiem - visur kur salicis savā mājā kaut kādu koksni.
Tur drīzāk ne galdnieks, bet gan kāds koksnes fans, kas atradis labu galdnieku un visu ko pasūta. Un maniaks tāpēc ka visu saražoto pakārto seksam, bet uz mājām iet kājām kaut kur maskačkā. Kārtīgs galdnieks dzīvo lauku mājā, pie dīķīša ar kārtīgu darbnīcu tur pat blakus, noliktavu kokmateriālu uzkrāšanai un žāvēšanai un investē darbgaldos nevis regulējamā gultā lai kaut kādām gadījumu sievietēm būtu labi.
Laukos dzīvo jo nav nekādas jēgas dzīvot pilsētā, kur ne normāli piebraukt ne strādāt, ne klientiem piebraukt.
Ludmila Afonina @ 30.12.2024 02:33
No profesionālā viedokļa var Tev piekrist.
Taču ne visiem cilvēkiem darbs, arods un nauda ir pirmajā vietā.
Arnis ir sieviešu mīlētājs. Mīlnieks ar lielo burtu. Tā ir viņa dzīve. Darināt visu viņām, mīlēt!
Visa Arņa dzīve ir pakārtota mīlestībai, kokam, dzejai. Viņš reiz teicis:
"Es viņas uzrauju zarā un nometu koku. Tāds ir mans galdnieka darbs".
Ludmila Afonina @ 29.12.2024 13:06Piektdienas vakarā devos uz ļaužu iecienīto dzīvās mūzikas vakaru Lido Atpūtas centrā, kur uzstājās lieliskais Dinārs Stundiņš.
Atmosfēra šajos vakaros ir burvīga, šajā reizē man bija īpaši paveicies, jo deju virpulī mani grieza kāds simpātisks vīrietis Arnis. Pie galdiņa arī mēreni baudījām konjaciņu, Lido medalu no lielajiem kausiem, Arņa sarūpētos vīnus.
Kad vakars beidzās, Arnis mani pavadīja uz mājām, stāstot par saviem virtuozajiem galdniecības darbiem. Gājām pa naksnīgo Latgales ielu, līdz kādā brīdī viņš piedāvāja naktsmājas, jo bijām nonākuši līdz viņa dzīvokļa kāpņu telpai.
Ieejot mājīgajā dzīvoklī, uzreiz bija manāms meistara rokraksts - viss pašdarinātās koka mēbelēs, finiera grīda, ozolkoka bufete.
Arnis ierādīja manu guļamistabu, bet galvenais - gultu. Tās pamatā bija elegantais un izturīgais dižskābarža koks ar bagātīgu tekstūru, gulta veidota ergonomiski - tajā ērti atlaisties, ir koka atzveltnes un īpaši veidotas koka cilpas augstāk sānos, kurās var ērti ielikt kājas, tās plati izplešot. Arnis parādīja, ka turpat ir arī no koka darināti tādi kā starta bloki gultas galā, kuros viņš ieliek savas kājas, lai sievietes apmierināšanas procesā intensīvas gurnu darbības un saskares laikā kājas ir stabilas un noturīgas pret atsitieniem. Tāpat Arnis izrādīja, kā gulta ir ērti pieregulējama dažāda auguma, svara un struktūras sievietēm - lielām, mazām, korpulentām, ar īsām kājām, nelielu rumpi vai lielu galvu.
Un viņam pašam blakus gultai izvietota koka niša, kur var nolikt alus kausu, pakarināt dvieli, nolikt salvetes.
Viņa tehnika gultas darbos arī bija kā īstam meistaram - sākumā viņš patīkami ieeļļoja ieeju, tad rūpīgi, ar pirkstiem pieturot ievadīja savu lepnumu, tad lēnām uzņēma tempu, nonākot līdz īstam pāļu dzinēja spēkam un ātrumam.
22
