Labdien!
Gribēju izkratīt savu bēdu.
Esmu kopā ar savu vīru jau 4 gadus, kopā audzinam 1 bērnu. Mājās esot esam ļoti mīļi viens pret otru un tā, vispār nevarētu sūdzēties, taču, kad viņš ir prom, un viņam zvanu kaut ko jautāt, citreiz viņš man vēsāk atbild. Tajos brīžos dzirdu, ka tuvumā ir cilvēki. Ikdienā mēs viens otram diezgan bieži izsakām frāzi "Es tevi mīlu, bučas", arī kad viņš ir veikalā, bet esot ar tuvākiem cilvēkiem, saviem džeku draugiem, tad ir tas vēsums dažkārt, arī liekas, ka runa ir neveikla.
Vienreiz pirms aptuveni gada pateica man, ka nespēj savu vīriešu draugu priekšā pateikt man "Es tevi mīlu" pa telefonu, tas esot nepierasti un grūti. Es saprastu, ja būtu kopā ilgstoši, bet jā.
Protams, es kā nedaudz apaļīgāka meitene ņemu to personīgi un uzreiz domāju - gan jau puse no viņiem zina, kā es izskatos, un viņam no tā ir kauns, tāpēc. Bet varbūt es kļūdos, jo vienmēr ir teicis, ka es viņam patīku tāda, kāda esmu.
Mans jautājums jums - vai tiešām tā ir viena tāda maza daļiņa, kas nav tik būtiska un tā mēdz tiešām būt, vai arī varētu būt, ka viņš kaunas no manis, tāpēc ir tā?
Dažkārt mazliet tas iesāpas, bet nezinu. Varbūt es tikai uzvedos kā tīņu meitene tagad. :D
4
