Zinu ir daudzi, kas nav savos darbos pasludināti kā labākie darbinieki, bet vienkārši labi izdara darbu vai arī jūtas, ka strādā ne īstajā vietā.
Ja stiprās puses ir nevis tehniskās bet komunikācija,emocionālā inteliğence utt.
Ja esat bijuši tādās situācijās, kā jūs atradāt to ceļu vai sapratāt/pieņēmāt kurā virzienā iet? Kas ir tie darbi kur empātija, sapratne un. emocionālā puse ir svarīgākais?
Kā iziet no rāmjiem un saprast, ka nevajag sevi stumt darbos, kas nav tavs bet gan iet uz to mērķi kur patiesi labi justos.