Un par to pieķeršanos laicīgajam. Man brīd pa brīdim atņem lietas, kas man ļoooooti patīk, arī cilvēkus.. Ir teikts, vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, kā bagātajam nokļūt debesu valstībā. Jūs jau saprotat, ka viss ir izteikts līdzībās. Tas ir domāts tā, ka tev nav jāpieķeras nu tā ļoti, ļoti šaj' pasaulei. Tā kā, jebko, kas tev pieder tev jābūt gatavam tā īzī - pīzī atdot, no tā šķirties. Tā ir liela gudrība, kā Salamanam, it kā tev ir skaistas lietas, bet tūlīt tu vari tās uz mūžu mūžiem pazaudēt...grūti to tā sakarīgi izskaidrot, bet tev ir viss, bet tev to visu nebūtu šajā mirklī žēl atdot ;)