Piekrītu šeit minētajiem komentāriem, ka mērīšanās ir būtiska - Tu minēji, ka esi arī sākusi vingrot, bet neminēji, kas ir zem "vingrošanas"? Spēka vingrinājumi, sporta zāle, yoga? Ja tie ir spēka vingrinājumi/zāle, tad arī muskulis var sākt augt un arī tam ir svars. Es zinu, cik grūti ir nomest svaru, ja ir hormonālas problēmas (been there, done that) - to var nočekot, aizejot uz pārbaudēm un uztaisot analīzes. Ja tā nav problēma, iesaku pievērst uzmanību:
- Cik daudz ūdeni patērē dienā? Ūdenim ir būtiska nozīme ķermeņa procesu, tostarp svara, regulācijā;
- Kāds ir Tavs uzturs? Te nav runa tikai par dārzeņu ēšanu, bet kā sadalās ogļhidrāti, tauki un olbatumvielas (t.s. makro uzturvielu sadalījums)? Ja kapā iekšā vairumā ogļhidrātus, bet tos nesadedzini, tad tālāk tie pāriet uz glikozes rezervēm. Tikai, kad glikozes rezerves ir izsmeltas, noārdās tauki (proti, ķermenis ņem rezerves no taukiem pēc glikozes iztērēšanas). Ja neesi pārliecināta, novelc my fitness pal aplikāciju - tur mēnesis laikam bija trial. Varēsi skenēt svītrukodus, atzīmēt porcijas lielumu un lieliski redzēsi, cik daudz apēd dienā ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
- Kāds ir Tavs pulss vingrošanas / iešanas laikā? Ne velti ir dažādas pulsa zonas. Ja gribas dedzināt taukus, tad tomēr ieteicams ir skatīties uz fat burn HR zonu nevis spiest max pulsu vai īstenībā vingrot ar daudz zemāku pulsu kā būtu jābūt fat burn zonai. Pagoogle, par šo var atrast labu informāciju.
- Vai Tu zini, cik Tev realitātē daudz būtu jāēd kcal? Kāda ir Tava bazālā vielmaiņa kopā ar aktivitātes koeficientu? Nebūtu vēlams ēst mazāk kalorijas par Tavu bazālo vielmaiņu, jo tas ir kaloriju daudzums, kas nepieciešams, lai Tavs ķermenis funkcionētu un spētu nodrošināt nepieciešamos fizioloģiskos procesus. Ja apēd zem šī, tas rada papildus stresu ķermenim.