Dzīve bez auto/ar auto

Vai sabiedrībai ir veselīga attieksme pret auto
?

Latvijā esmu dzīvojusi gan ar auto, gan bez. Manuprāt, ir jāizvērtē, cik svarīgs ir auto sniegtais komforts un VAJADZĪBA pret izmaksām. Un neskatīties, kā citi dara vai ko citi padomās par to, ka Tev nav auto.
Dzīvojot Rīgā, pilnīgi normāli ilgu laiku iztiku ar kājām, sabiedrisko transportu, car sharing un reizēm īres auto. Tas bija krietni izdevīgāk, nekā savs auto. Jāatceras vēl, ka Rīgas centra tuvumā būs aktuāls stāvvietas jautājums. Man ļoti patīk staigāt, tā ka pilsētā es dienā gāju kilometriem un pat desmitiem kilometru dienā. Vēl jau ir riteņi, skrejriteņi.
Dzīvojot tālu laukos, ir sarežģītāk, bet pat tad var iztikt bez auto (starppilsētu autobusi, draugi, FB grupas, kur meklē līdzbraucējus, īres auto). Specifisku hobiju dēļ pirms dažiem gadiem nācās iegādāties auto. Protams, tas ir ērtāk. Un dārgāk :)
Izmaksas: pašu auto iegādājos uzreiz, tā ka līzinga nav. Degvielai daži simti mēnesī (varētu būt 400-500). Skate, remonti, riepas, mazgāšana u.tml. arī tomēr savi 1000, pat 1500 uz gadu. Baigi neuzskaitu, šie skaitļi ir ātrumā uz sajūtu.
Rezumē: manuprāt, galīgi nav tā, ka auto ir pati svarīgākā lieta dzīvē. Vai to TIEŠĀM vajag, atkarīgs no dzīvesveida.

Man auto ir laika ekonomijas nolūkos nepieciešamiba, kamēr berns vēl ir tāda vecumā, ka pats uz/no skolas nevar pārvietoties. Apsveru domu atteikties no auto, kad bērns būs patstavigāks un spēs pats visu izbraukat, arī pulciņus. Vienīgā problēma man ir no darba sabiedriskais iet nevis kad viņam ir jānāk, bet kad grib. Varbūt noķeršu to izredzēto 1x stundā mirkli, varbūt pastavešu vel stundu ( Jā jā, tā ir Rīga). Uz darbu viss ok, iet pēc saraksta, no rīta pirmie transporti vēl ievēro normālu kustību laiku 😀
Auto vēl man patīk, ka tas dod neatkarību.. Brauc kad gribi, cikos gribi, kur gribi.. Brīvdienās iespēja izbraukt kaut kur ar ģimeni, a ka to izdarīt ar sabiedrisko... Man tas liekas čakars.
Izmaksas protams ka ir, tie varētu ja tā rupji pareķina mēnesī summu.. Kādi 400-500 eur, ir meneši mazāk, ir vairāk.. Tāpēc tāds videjais, kur ir apdrošinašana, degviela, remonta izmaksas kādas neplānotas.

Es nevarētu bez mašīnas šajā dzīves posmā,jo ir diez gan liels gabals ko braukt uz darbu un regulāri braucu pie vecmammas uz laukiem. Bieži braucu arī pastaigāt uz dažādām dabas takām, jūru. Visu to izbraukāt ar sabiedrisko tikai būtu nereāli. Paveicies, ka darbs apmaksā pusi no degvielas. Vēl ekonomēju tur, ka man vīrietis pats prot labot mašīnu,pat ja vajadzīgi kādi pacēlāji vai kas tāds, ir viņam draugi ar servisu un pats visu tur izdara bez automehāniķa. Lielākās izmaksas ir uz degvielu.
Ja dzīvotu Rīgā, tad, iespējams, varētu iztikt bez mašīnas.

Man nav auto, jo es dzīvoju centrā un man patīk staigāt un auto šķiet tāda pilnīgi nevajadzīga naudas izmešana, pat ja tas auto stāv uz vietas. Bet vīrs pirks atkal auto nākamgad, jo būs jārūpējas par lauku māju un jābraukā uz turieni.

Dzīvoju pierīgā, bez mašīnas dzīvot te ir teju neiespējami, man liekas, ka te visās ģimenēs ir katram pa mašīnai. Ar sabiedrisko visur aizbraukt nevar.

Nebija auto bija labi, nu jau labu laiku ir auto un arī ir labi.
Nesaprotu cilvēkus, kuri iedzenas dzīvot nekurienē, kā jūs vecumdienās tiksiet uz veikalu vai ārsta?

Plusi, ka man ir mašīna - es varu aizbraukt kur vēlos jebkurā laikā un piebraukt tik tuvu, cik man tas ir nepieciešams, nevis braukt kaut kur tikai speciālā laikā, kad atbrauc autobuss un izkāpt tikai tur, kur ir iespēja, ka mani izlaiž. Es varu iepirkties nedēļai un ielikt maisiņus mašīnas bagāžniekā, nevis apkrāvusies braukt sabiedriskajā. Ir mazāka iespēja, ka saslimšu, jo neatrodos autobusā lielā cilvēku pūlī. Man nav jāsēž/jāstāv aizbāztā, sasmirdušā autobusā, it īpaši vasarā tās ir drausmas. Un man ir ērti pārvadāt bērnu mašīnā, nevis stāvēt ar ratiņiem autobusā.

Negribu nevienu aizskart utt., bet skumji redzēt kā mammas ar ratiņiem un zīdaini kāpj iekšā sasmirdušā, aizbāztā autobusā.

Godīgi, es nevarētu dzīvot bez auto, dzīvoju piepilsētā, totāla paralīze ja nav auto, jo sabeidriskais, tas prasa baigāko laiku ~1 h ekstra jāierēķina, lai varētu samenedžēt ar sabiedriskjaiem visur. Auto ir baigā brīvība un laika ekanomija vari aizbraukt kur un kad vien vajag, otrs tā ir drošība, es noteikti nevēlētos nakts vidū braukt kaut kur ar sabiedriskajiem, gaidīt kkādā pievārtē pieturā...brrr.....nē, noteikti. Mēnesī degviela vidēji 250-400 euro kaut kur sanāk ( mēnesī 2-3x pilna bāka 80l), gadā izmakas man vienam auto varētu būt ap 4000/4500 euro, ņemot vērā ka vēl apdrošināšans, nodoklis, apkopes periodiskās, bet ar ekanomiskāku un mazāku,vieglāku auto es pieļauju var arī mazākas izmaksas dabūt, bet man patīk komforts.

Dzīvoju Rīgā. Auto nav un tuvākajā laikā neplānojas. Vispār neredzu tam vajadzību, jo izvēlējāmies dzīvokli stratēģiski labā vietā. Mums blakus ir visa veida transports, tajā skaitā arī vilciens. Garākiem izbraucieniem ir carsharing.
Nedēļas pirkumus, ja vēlos, varu veikt e-veikalos un tos pieved pie mājās (pat uznes līdz durvīm) :)

Ijaa @ 06.12.2023 08:59

Negribu nevienu aizskart utt., bet skumji redzēt kā mammas ar ratiņiem un zīdaini kāpj iekšā sasmirdušā, aizbāztā autobusā.

Katrs jau skatās pēc savas perspektīvas. Iespējams tā jaunā māmiņa ietaupa tos 400-500 eur, kurus dāmas min, un lido regulāros atvaļinājumos, vai var normāli saģērbties un nopirkt pārtiku, gan sev, gan bērniem.
Man savukārt paliek skumji, kad izkāpj sieviete no mašīnas ar sašķiebtiem, nonēsātiem apaviem un manāmi trūcīgi ģērbta, bet ar mašīnu. Turklāt, ar auto, tev visu laiku jābūt brīviem līdzekļiem, ja nu kaut kas noplīst.

Pelnrukšķīte @ 06.12.2023 09:18

Dzīvoju Rīgā. Auto nav un tuvākajā laikā neplānojas. Vispār neredzu tam vajadzību, jo izvēlējāmies dzīvokli stratēģiski labā vietā. Mums blakus ir visa veida transports, tajā skaitā arī vilciens. Garākiem izbraucieniem ir carsharing.
Nedēļas pirkumus, ja vēlos, varu veikt e-veikalos un tos pieved pie mājās (pat uznes līdz durvīm) :)
Katrs jau skatās pēc savas perspektīvas. Iespējams tā jaunā māmiņa ietaupa tos 400-500 eur, kurus dāmas min, un lido regulāros atvaļinājumos, vai var normāli saģērbties un nopirkt pārtiku, gan sev, gan bērniem.
Man savukārt paliek skumji, kad izkāpj sieviete no mašīnas ar sašķiebtiem, nonēsātiem apaviem un manāmi trūcīgi ģērbta, bet ar mašīnu. Turklāt, ar auto, tev visu laiku jābūt brīviem līdzekļiem, ja nu kaut kas noplīst.

Mašīna lielākoties ir nepieciešamība, nevis iegriba. Tas par tiem šķībajiem zābakiem. Un brīviem līdzekļiem kontā ir jābūt katram cilvēkam, nevis tikai auto īpašniekiem.

Es bez auto galīgi nevarētu.
Pirmkārt, man ļoti nepatīk staigāt ar kājām un otrkārt, man patīk mašīnas, patīk bŕaukt - silda sirdi.

Dzīvoju Rīgas rajonā. Auto nav. 1. neesmu tik bagāta, lai varētu atļauties uzturēt mašīnu, un 2. neesmu cilvēks, kuram vajadzētu sēdēt pie stūres. Nošokēšu - man nav pat tiesību un braukt nemāku. Problēmu nekādu, sabiedriskais kursē regulāri.

Viss atkarīgs no cilvēka paradumiem, vajadzībām, vēlmēm utt utjp.
Ja dzīvo centrā, darbs netālu (vai viegli izbraucams ar sabiedrisko), hobiji nav saistīti ar ārpus centra aktivitātēm, radi/draugi kaut kur netālu, tad, protams, auto visticamāk nav baigi nepieciešams un izcili strādā taxi, carsharing un tamlīdzīgi.
Bet ne visiem tāda dzīve ir vai patīk. Es personīgi bez auto nevaru un negribu iztikt. Nedzīvoju centrā, radi dzīvo ārpus Rīgas (un bieži braucam ciemos arī uz 2-3 dienām), brīvajā laikā patīk izbraukt dabā. Tad nu tas pats carsharing man sanāktu x3 pret auto izmaksām (esmu rēķinājusi).
Un par zaļo dzīvesveidu. Vot šis man šķiet absurds arguments. Var darīt arī visu ko citu, lai būtu "zaļš". Plus, ja godīgi, smieklīgi piemēram klausīties piem.Prinici Hariju runājot par zaļo dzīvesveidu, ja pats viņš lido ar pirvātiem reisiem un 2 stundās piesārņo vidi n-reizes vairāk nekā n-tie auto mēnesī.

Dzīvoju Rīgas centrā un man ir auto. Liels, smuks un ērts auto. Tā kā pēdējos gadus strādāju attālināti, ikdienā ar auto braucu maz. Man patīk staigāt ar kājām un viss te ir pastaigas attālumā. Ar auto braucu brīvdienās, darba dienās tikai tad, ja jāaizbrauc kaut kur tālāk, kur ar kājām īsti neaiziet.
Es pat neesmu nekad apsvērusi domu atteikties no auto. Parēķinot naudā, ietaupītos pāris simti mēnesī. It kā jau izdevīgi, bet savs auto dod brīvību. Kamēr auto izdevumus ikdienā nejūtu, neko neplānoju mainīt.

Es bez auto nevaru, jo dzīvoju viena pilsētā, b/d blakuspilsetā, strādaju vēl citā! Lai nodrošinātu loģistiku - no rīta bērnus uz b/d un skolu, tad uz darbu, vakara bērnus uz treniņiem, tas nav izdarams ar sabiedrisko transportu + brīvdienās aktīvi ar ģimeni braucam kaut kur - slēpot, izbraukumos, vasara uz jūru u.t.t. Ja dzīvotu viena un Rīgā, un strādātu arī Rīgā, iespējams pārvietotos ar sabiedrisko

Esmu pieradusi pie auto un negribu dzīvot bez.
auto ir jau kādu sesto gadu.. pirmais auto bija vecāks, kur vajadzēja ieguldīties periodiski un remonti nebija lēti.. tad lēmu par labu diezgan pajaunam auto un viss ir labi. man ir liels suns, bieži kaut kur kopā braucam, tādēļ nevarētu sevi iedomāties bez auto. Auto ir gan man, gan dzīvesbiedram, mums ir arī savs NĪ, ar visu tiekam galā un nav situācija, ka jāvelk no algas līdz algai.

Dzīvoju Rīgā, auto nav un tuvākajā nākotnē neplānoju, jo kā jau te minēja, sabiedriskais transports ir uz katra stūra, pie tam es esmu par aktīvu dzīvesveidu, daudz staigāju ar kājām, lai uzturētu sevi formā. Auto tas ir mazkustīgs dzīvesveids, braucot uz/no darba cilvēks sēž, ja biroja darbs tad tur arī visa diena paiet šēžot, atbrauc mājās, paēd, ieveļās gultā,... un tad pusmûžā jau sākās cilvēkiem visādas veģetatīvās distonijas, infarkti, insulti utt..

Dzīvoju Rīgā, ir savs auto, kas ir gan kā vajadzība, gan kā vēlme, jo ja nebūtu, izdomātu kā tikt gan uz darbu, gan kādreiz uz laukiem aizbraucot, kas atrodas netālu Liepājai.
Es nevarētu dzīvot bez auto, jo tā ir brīvība, brauc kur un kad vien vēlies, bet bieži eju arī ar kājām, piemēram, uz veikalu, ja nav plānoti lieli iepirkumi.
Vasarās savs auto noteikti ir izdevīgāks, lai brauktu tālus gabalus nekā īrēt uz nedēļas nogali vai visu nedēļu.
Katru mēnesi izmaksas atšķiras atkarībā no degvielas patēriņa, kas degvielā vidēji ir ap 100-150 eiro ziemas periodā, vasarā vismaz 2x vairāk, jo braucu uz pasākumiem, festivāliem, apskatīt Latviju.
Octa ir uz 6 mēnešiem, kas ir ap 130 eiro zelta polisei, Kasko maksāju katru mēnesi 81 eiro, gadā sanāk 972 eiro. + tehniskās apskate, ceļa nodoklis, riepu maiņa, jaunas riepas, remonti, ja nepieciešams.
Tā kā remontos nav bijis jāiegulda lielas finanses, pārējās izmaksas ir jau pierastas, tad neesmu domājusi par atteikšanos no sava auto.
Ja šīs izmaksas uzliek uz papīra, tad sanāk lielas izmaksas gadā, bet mēneša griezumā to tik ļoti nejūt, ja negadās neparedzēti, lieli izdevumi.
Iepriekšējā komentāra autore minēja, ka auto ir mazkustīgs dzīvesveids, tāpēc neplāno auto. Šis ir bulls*it, jo lielākā daļa, kuriem ir auto, arī pārvietojas ar kājām, dodas sportot vai dara citas aktīvas lietas. Tā gan nav skraidīšana no sabiedriskā uz citu sabiedrisko transportu, bet, piemēram, aizbraucot uz volejbola vai sporta zāles treniņiem.
Es pazīstu tādus indivīdus, kas brauc ar auto arī uz veikalu, kas atrodas 200m no mājām, bet nevajag šiem indivīdiem pielīdzināt visus.