Sveikas Dievietes! Man nekas cits neatliek,kā uzrunāt Jūs un paklausīties Jūsu stāstus vai kādu ieteikumu. Gari sīkumos neizplūdīšu.
Stāsts ir par to,ka esmu lielās auzās.... Man ir vīrs un 2 bērni,māja.. nu viss ir skaisti. Viss būtu labi ,ja es spētu iemīlēt savu vīru. Patiesībā, es viņu nekad neesmu mīlējusi. Es mīlu citu un viņš mani. Mūsu ceļi jaunībā šķīrās un tagad tas atkal ir sakrustojies...piebildišu,ka esam viens otram pirmās mīlestības..Sākām sarakstīties netīši, līdz mēs tikāmies uz neilgu laiku un tas bija Bomba (Mums pat nebija seksa)! Es sapratu, ka es gribu visu atlikušo dzīvi dzīvot ar viņu tikai un to pašu jūt viņš. Vai tiešām jēga upurēt visu kas man ir, lai tikai es būtu laimīga? Jo es atklāti sakot ....neeesmu !!!!
20
