Tukšums :(

Krīzes tālrunis startam ir laba opcija, iespējams, derētu kādas terapeita, psihologa, konsultācijas kā vislābāk navigēt šim cauri. Īsti nav skaidrs, kādēļ piekriti tik ierobežotām tiesībām, droši vien derētu pārrunāt ar māti to grafiku, sliktakajā gadījumā izskatīsiet tiesā, protmas, vari arī uzņemties iniciatīvu un pretendēt uz to, ka bērns dzīvo ar tevi nevis māti. Bet sevis žēlošana tev absolūti neko nedos, vnk rīkojies, prasi biežākas tikšanās, ja vajag tad caur tiesu un viss, vai lai bērns dzīvo ar tevi.

Neza000 @ 16.11.2023 17:38

Ne tu to ciilvēku pazīsti dzīvē neko balsties uz kautkādiem foruma komnetāriem un kā zoss secini, ka ideāls fantastisks tētis. Te var sadrukāt da jebko, lai izklausītos labāks cilvēks nekā xir un realitātē var būt bezatbildigs u vienaldzīgs tēvs. Ka tik pabļaut par to ko jūs neredzat un nezinat. Noteicējs par Dēlu ir tas, kurš uzņeemas rūpes katru dienu, vedā pie dakteriem, nevis tas, kas atbrauc pāris reizītes gadā uz svētkiem, lai apsveiktu un iedotu dāvanu. Tēvs rūpejas 2 % un māte rupejas 98%Pirms mētājies ar apgalvojumiem padomā racionāli...izklausas ka dzīvo rozā vienradžu pssaulē, kā 10 gadīgs skuķis.?

Labi, ka tu esi iedomājies, ka Dieviņš automātiski piešķir katram vecākam konkrētu laiku ar bērnu. Izskatās, ka esi mūžīgais vecpuisis, kas dzīvo viens, kam pat darbs nav un draugu ar, kur nu vēl bērni. Jo normāli vîrieši dievietes forumā nesēž 🤣
To, ka par laiku ar bēniem un kā tiek dalīt bērns šķirtās ģimenēs, tev nekādas sajēgas nav var redzēt ļoti labi. Daudzās attiecībās viens vai otrs vecāks paņem bērnu pie sevis un neļauj otram tikties.
Sūdīgam tēvam būtu vienalga, viņš nedomātu kā satikt bērnu un neiekristu deperesijā. Bezjēgā anonīmi taisīt šādas diskusijas nebūtu jēgas, jo bērna mātei ar šo neko nepierādīsi.
Ieslēdz loģisko domāšanu un, ja no attiecībām un bērniem neko nesaproti, tad paklusē, āzi.

Sebii @ 16.11.2023 09:12

Pievienojos par psihologu/psihoterapeitu. Tie ārsti spēj veikt brīnumus.
Pagaidām tavs dēls varbūt nesaprot (es ar nezinu cik vecs), bet tik fantastisks tētis kā tu, ir retums. Esmu pārliecināta, ka nākotnē viņš ļoti leposies ar to, ka viņam ir tēvs, kas interesējās, iesaistās, nevis pļēguro un niecīgi nodzīvo dzīvi.
Par draugiem nedaudz bēdīgi, ka tā, bet varbūt, ja tu atrastu jaunu hobiju, atrastu draugus. Padomā, ko gribētos - dejas, aktierspēli, kori, kaut ko no sporta varbūt. Tie var būt arī pārgājieni, dalības kādos spēļu vakaros utt.
Ja vēlies dēlu biežāk satikt, tā arī pasaki bijušajai. Es zinu, ka stulbi varbūt izklausās, bet tas ir tavs dēls un arī tu esi noteicējs par to, kas notiek viņa dzīvē un kā tā risinās.

Ne tu to ciilvēku pazīsti dzīvē neko balsties uz kautkādiem foruma komnetāriem un kā zoss secini, ka ideāls fantastisks tētis. Te var sadrukāt da jebko, lai izklausītos labāks cilvēks nekā xir un realitātē var būt bezatbildigs u vienaldzīgs tēvs. Ka tik pabļaut par to ko jūs neredzat un nezinat. Noteicējs par Dēlu ir tas, kurš uzņeemas rūpes katru dienu, vedā pie dakteriem, nevis tas, kas atbrauc pāris reizītes gadā uz svētkiem, lai apsveiktu un iedotu dāvanu. Tēvs rūpejas 2 % un māte rupejas 98%Pirms mētājies ar apgalvojumiem padomā racionāli...izklausas ka dzīvo rozā vienradžu pssaulē, kā 10 gadīgs skuķis.🦄

debestinaa @ 16.11.2023 12:02

Par krīzes tālruni- esmu tur zvanījusi vienu reizi un varbūt man nav paveicies ar personu otrā galā. Izstāstot savu situāciju, pa lielam speciālists otrā galā tik nopūtās, pateica, ka , jā, tas ir smagi, ka šobrīd tāds periods, ka nav paveicies. Pa lielam nedeva nekādu uzmundrinājumu, gaidīju vismaz pozitīvas lietas, lietas, ka viss būs labi, ka pēc lietus būs saule, gaidīju, kad pats uzdos arī kādus jautājumus un varbūt centīsies uz to mirkli kaut kā novērst manas domas un sniegt kādu padomu. Principā tas bija tas pats, kas parunāt ar kaķi, kurš ņaud pretī. Nezinu kā citiem, bet konkrēti man nepaveicās un džeks otrā pusē nelikās saprotošs

Nabadzīte tagad tev trauma no džekiem.

Sebii @ 16.11.2023 09:13

Tavu negativitāti šajā tēmā neviens nelūdza.

Ja tev nav ko atbildēt, tad neviens nelūdz tev te atrasties.

hanney @ 16.11.2023 11:18

? wtf..? Viņam iesaku kaķi, Tev iesaku baldriānus ❤️❤️❤️

Tev iesaku nerasktīt neko, ja nav ko jēdzīgu ieteikt autoram. Klusē labāk. Un savus baldriānu ej iebaro saviem bērniem. 😉🤍

Ieteiktu aiziet pie psihologa. Esmu dzirdējusi, ka pirmās 10 apmeklējuma reizes ir bezmaksas. Varbūt viņš varēs izrakstīt kādus antidepresantus. Antidepresanti vai citas zāles noteikti padarīs vieglāk iziet šim grūtajam dzīves posmam.
Ja nepieciešams kādreiz draudzīgs plecs, var uzrakstīt arī man personīgi, noteikt uzklausīšu. Arī man ir bijis tā, ka ir smagi un tieši nakts stundās jūties vissliktāk, ka nevari pat pagulēt.
Lai vai kā, nepadodies!!!

Varbūt ir vērts parunāt ar dēla māti, ka vēlies biežāk satikt un pavadīt laiku kopā ar dēlu, nedēlas nogales, izbraucieni, ceļojumi divatā utt.

debestinaa @ 16.11.2023 12:02

Par krīzes tālruni- esmu tur zvanījusi vienu reizi un varbūt man nav paveicies ar personu otrā galā. Izstāstot savu situāciju, pa lielam speciālists otrā galā tik nopūtās, pateica, ka , jā, tas ir smagi, ka šobrīd tāds periods, ka nav paveicies. Pa lielam nedeva nekādu uzmundrinājumu, gaidīju vismaz pozitīvas lietas, lietas, ka viss būs labi, ka pēc lietus būs saule, gaidīju, kad pats uzdos arī kādus jautājumus un varbūt centīsies uz to mirkli kaut kā novērst manas domas un sniegt kādu padomu. Principā tas bija tas pats, kas parunāt ar kaķi, kurš ņaud pretī. Nezinu kā citiem, bet konkrēti man nepaveicās un džeks otrā pusē nelikās saprotošs

Man, savukārt, reiz savos padsmit gados pretī bija ļoti saprotošs cilvēks. Parunājāmies, viņš ieteica kurp varu doties pēc palīdzības tālāk, uzklausija. Jutos daudz vieglāk, jutos sadzirdēta.

Par krīzes tālruni- esmu tur zvanījusi vienu reizi un varbūt man nav paveicies ar personu otrā galā. Izstāstot savu situāciju, pa lielam speciālists otrā galā tik nopūtās, pateica, ka , jā, tas ir smagi, ka šobrīd tāds periods, ka nav paveicies. Pa lielam nedeva nekādu uzmundrinājumu, gaidīju vismaz pozitīvas lietas, lietas, ka viss būs labi, ka pēc lietus būs saule, gaidīju, kad pats uzdos arī kādus jautājumus un varbūt centīsies uz to mirkli kaut kā novērst manas domas un sniegt kādu padomu. Principā tas bija tas pats, kas parunāt ar kaķi, kurš ņaud pretī. Nezinu kā citiem, bet konkrēti man nepaveicās un džeks otrā pusē nelikās saprotošs

Neza000 @ 16.11.2023 07:57

Tik fantastisks tēvs bāaac. ??‍♂️?Ej tik grāb ciet.. Moš tev arī uztaiisīs paris sikos. Un dzīve izdevusies. Jeb Tu meklē savam esošajam bastardam(kuru pameta īstais tēvs) tēvu?

🫡 wtf..? Viņam iesaku kaķi, Tev iesaku baldriānus ❤️❤️❤️

Neza000 @ 16.11.2023 08:14

Tu esi normāla depresīvam cilvekam ar suicidālām domam piedāvāt kaķi? Es kaukto debiliskāku neesmu lasijusi no ieteikumiem. Viņss nevar tikt galā ar sevi, kur vel parupeties par dzīvnieku.
1. Ja viņam ir smaga depresia( doma par nedzīvošanu) tad viņam par to kaķi būs pofig, nebūs kas rupejas par viņu, un viņs nonās patversmē vai uz ielas.
2. Viss fokuss viņam notiek uz dēlu, kāds tur kaķim sakars
3. Var būt alerģija, nepatika, lieki izdevumi
4.viņam jau var būt kaķi vai suns.
Tavs ieteikums ir galīgs stulbums

Tavu negativitāti šajā tēmā neviens nelūdza.

Pievienojos par psihologu/psihoterapeitu. Tie ārsti spēj veikt brīnumus.
Pagaidām tavs dēls varbūt nesaprot (es ar nezinu cik vecs), bet tik fantastisks tētis kā tu, ir retums. Esmu pārliecināta, ka nākotnē viņš ļoti leposies ar to, ka viņam ir tēvs, kas interesējās, iesaistās, nevis pļēguro un niecīgi nodzīvo dzīvi.
Par draugiem nedaudz bēdīgi, ka tā, bet varbūt, ja tu atrastu jaunu hobiju, atrastu draugus. Padomā, ko gribētos - dejas, aktierspēli, kori, kaut ko no sporta varbūt. Tie var būt arī pārgājieni, dalības kādos spēļu vakaros utt.
Ja vēlies dēlu biežāk satikt, tā arī pasaki bijušajai. Es zinu, ka stulbi varbūt izklausās, bet tas ir tavs dēls un arī tu esi noteicējs par to, kas notiek viņa dzīvē un kā tā risinās.

hanney @ 16.11.2023 02:18

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3

Tu esi normāla depresīvam cilvekam ar suicidālām domam piedāvāt kaķi? Es kaukto debiliskāku neesmu lasijusi no ieteikumiem. Viņss nevar tikt galā ar sevi, kur vel parupeties par dzīvnieku.
1. Ja viņam ir smaga depresia( doma par nedzīvošanu) tad viņam par to kaķi būs pofig, nebūs kas rupejas par viņu, un viņs nonās patversmē vai uz ielas.
2. Viss fokuss viņam notiek uz dēlu, kāds tur kaķim sakars
3. Var būt alerģija, nepatika, lieki izdevumi
4.viņam jau var būt kaķi vai suns.
Tavs ieteikums ir galīgs stulbums

hanney @ 16.11.2023 02:18

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3

Tik fantastisks tēvs bāaac. 🤦🏻‍♂️😄Ej tik grāb ciet.. Moš tev arī uztaiisīs paris sikos. Un dzīve izdevusies. Jeb Tu meklē savam esošajam bastardam(kuru pameta īstais tēvs) tēvu?

Tev, kā jebkuram no mums, ir savas ekspektācijas no dzīves un no sevis paša. Un izklausās, ka tavās acīs tās ir nobrukušas, neizdevušās. Papildus tam vientulības sajūta un iespējams arī rutīna. Un tamdēļ šķiet, ka esi nevajadzīgs un neizdevies eksemplārs. Bet tā nav. Goda vārds, tā nav. Neatņem dēlam mīlošu tēvu.
Pa cik tev puika ir ļoti svarīgs, es atļaušos vaicāt vai būtu iespējams ar bērna māti norunāt biežākas vai arī ilgākas tikšanās reizes ar dēlu, jeb viņa šajā jautājumā ir nepiekāpīga?

Tāpat kā citi, es arī iesaku psihologu/psihoterapeitu; mēģināt vēl kādu hobiju; aizbraukt uz kādu saulainu vietu, kaut uz dažām dienām; uzturēt sevi pie labas fiziskās veselības (sabalansēta ēšana, kustības).
Tu izklausies pēc laba tēva. Tādā gadījumā dēls laikam ejot pats arviem vairāk gribēs uzturēt attiecības. Tev nav jābūt ikdienā blakus, lai būtu viņa dzīvē nozīmīgs.
Bet katrā gadījumā psihologam ir metodes, kā palīdzēt. Ar to sāc!

Kautkasnezinkas @ 16.11.2023 01:23

Ir hobijs divreiz nedēļā padzenāju bumbu, kādu brīdi likās, ka palīdz un šķita visam vajadzētu būt labi, bet tas izbeidzās un vairs nepalīdz.
Pāris reizes mēnesī satieku un arī pa nakti paliek pie manis, bet tad atkal aiziet atpakaļ pie jaunās ģimenes, un es palieku viens un tad sākās, prāts paliek tumšs un viss ir slikti palīst zem segas un domāt, kāda ir jēga būt tēvam kuru var satikt tikai pāris reižu mēnesī. Visu dzīvi biju iztēlojies, kāds tēvs es būšu dēlam, vienmēr zināju, ka man būs tieši dēls, vienmēr prātoju kā izaudzināt kārtīgu puiku, mācīt visas ikdienišķās lietas, pirmo reiz braukt ar velosipēdu utt, piedalīties viņa ikdienā vienmēr un visur, zaudējot to es vienkārši esmu zaudējis kontroli pār sevi,vai saskatīt kautko gaišu, interese ir pazudusi it visā . Es ārkārtīgi mīlu viņu, un apzinos ja atņemtu sev dzīvību, es atstātu viņā tukšumu uz visu mūžu,un to es nevēlos, bet jāsāk ir baidīties, jo gadu jau netieku skaidrībā un šodien tas prātiņš ir kļuvis vēl biedējošaks, bail ka nenokotrolēšu, naktīs pagulēt ir gandrīz neiespējami, svara zudums ir mērāms vairākos desmitos.
Draugu man nav, ar ko varētu parunāt par tādām lietām un arī palīdzēt diezvai viņi varētu,drošvien pasmietos un noteiktu, ka izdomājis un ākstos tikai, neuztvertu mani nopietni, jo caur sakostiem zobiem turpinu ārpus mājas smaidīt cik spēka.
Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par to, ka spējat atrast laiku un uzrakstīt kādu padomu, ieteikumu tam kā rīkoties šādā krīzes situācijā tiešām novērtēju paldies ❤️

Nu bāc, Tu izklausies fantastisks tēvs! Nekādā ziņā nedomā nozagt savam dēlam iespēju izaugt un būt Tavam dēlam. To visu jūs varat piedzīvot tāpat kopā, un esmu droša, ka arī darat. Jauna ģimene nekādā veidā nevar aizvietot īstu tēva mīlestību, tā ir un paliks, un Tu neesi aizvietots noteikti. Viņš paaugsies, un noteikti pats gribēs satikt biežāk un varēs atbraukt pats, kad gribēs utt. Varbūt ar bijušo varat sarunāt ilgāku tikšanos vai kā citādi.
Nopietni, paņem kaķi, lai mājās ir kāds, kas uztur dzīvības sajūtu. Un šis ir jauns sākums.. tas, ka būs savādāk, ir skaidrs, bet jūsu attiecības nekur nepazūd.
Tāpat te laba diskusija, kā pārvarēt šīs skumjas, ir domāt par to, kā būt labākajam sava plbērna tēvam.. nevis domāt par sevi, bet fokusēties uz bērnu. Kad viņa nav Tev apkārt, domā, kā palīdzēt padarīt nākošo tikšanos lielisku, kā nodrošinàt viņam labu nākotni.. Tu vari mēģināt šīs savas emocijas vērst situācijai par labu. https://www.quora.com/How-do-I-handle-the-sadness-of-being-separated-from-children-while-sharing-custody-after-a-divorce
Un te depresijas fb grupa, noteikti pievienojies, tas normalizēs Tavas sajūtas, un sapratīsi, ka neesi viens:
https://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=sharehttps://m.facebook.com/groups/garigaveseliba/?ref=share&exp=8ce3

Ir hobijs divreiz nedēļā padzenāju bumbu, kādu brīdi likās, ka palīdz un šķita visam vajadzētu būt labi, bet tas izbeidzās un vairs nepalīdz.
Pāris reizes mēnesī satieku un arī pa nakti paliek pie manis, bet tad atkal aiziet atpakaļ pie jaunās ģimenes, un es palieku viens un tad sākās, prāts paliek tumšs un viss ir slikti palīst zem segas un domāt, kāda ir jēga būt tēvam kuru var satikt tikai pāris reižu mēnesī. Visu dzīvi biju iztēlojies, kāds tēvs es būšu dēlam, vienmēr zināju, ka man būs tieši dēls, vienmēr prātoju kā izaudzināt kārtīgu puiku, mācīt visas ikdienišķās lietas, pirmo reiz braukt ar velosipēdu utt, piedalīties viņa ikdienā vienmēr un visur, zaudējot to es vienkārši esmu zaudējis kontroli pār sevi,vai saskatīt kautko gaišu, interese ir pazudusi it visā . Es ārkārtīgi mīlu viņu, un apzinos ja atņemtu sev dzīvību, es atstātu viņā tukšumu uz visu mūžu,un to es nevēlos, bet jāsāk ir baidīties, jo gadu jau netieku skaidrībā un šodien tas prātiņš ir kļuvis vēl biedējošaks, bail ka nenokotrolēšu, naktīs pagulēt ir gandrīz neiespējami, svara zudums ir mērāms vairākos desmitos.
Draugu man nav, ar ko varētu parunāt par tādām lietām un arī palīdzēt diezvai viņi varētu,drošvien pasmietos un noteiktu, ka izdomājis un ākstos tikai, neuztvertu mani nopietni, jo caur sakostiem zobiem turpinu ārpus mājas smaidīt cik spēka.
Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par to, ka spējat atrast laiku un uzrakstīt kādu padomu, ieteikumu tam kā rīkoties šādā krīzes situācijā tiešām novērtēju paldies ❤️

Tu savām dēlam esi vienīgais tētis, nekas viņu dzīvē nesāpinās vairāk kā tēva nāve. Pat ja dēlu tagad nevari satikt, ar laiku noteikti būs iespēja attiecības izlabot, izlīgt sevišķi ja tu pats to vēlēsies. Sāpes un depresīvo sajūtu var mazināt saruna ar kādu cilvēku, kas uzklausīs, nepadodies!
Un nebaidies arī vērsties pie kāda psihoterapeita vai psihologa, tas patiešām var palīdzēt atgriest dzīvi normālās sliedēs