Pazudusī Anna Jansone

Jupiter @ 11.11.2023 20:54

Jā, bet tas, ka neizmanto tiesā, jo tie ir blsht, nenozīmē, ka policija tos neizmanto, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu.

Es domāju, ka ir lieliski saprotams, ka tie, kas iesaka šo, uzskata, ja poligrāfs parāda, ka vīrs ir nogalinājis sievu tad tā uzreiz ir. Nekāda papildus izmeklēšana, uzreiz uz cietumu.

SantaBarbara @ 11.11.2023 20:48

Kādēl uzreiz vispărini?
Tas,ka viena persona nezin,ka poligrāfa testu nenjem vērā ,kā pierādījumu nenozĩmė,ka visi nezin.

Kur es teicu, ka visi un arī tu? Es teicu, ka smiekli nāk par tām, kuras saka, ka ir jāizmanto poligrāfs UN pašas uzskata sevi par baigajām izmeklētājām utt.
Nevienā vietā neteicu, ka tas ir par VISĀM, lai gan atzīšu - īsti normāli nav sevi uzskatīt par kkādu kriminālistikas ekspertu tik tādēļ, ka čujs tā saka vai ir skatītas true crime filmas un video. Es pati arī skatos true crime, bet nekad neteiktu, ka mans viedoklis ir 100% pareizs un nevienu uzreiz nenotiesāju.

usgburhgbnrth @ 11.11.2023 17:03

Vari paskaidrot kā viņš noslīcināja purvā, ja pats tajā laikā bija darbā? Ar pasūtījuma slepkavu? Pārāk daudz filmas skaties.

tikpat labi vins to varēja izdarīt dienu vai divas dienas pirms tam un visu šo smuki izplānot!! Kāds sievu redzēja dienu vai divas pirms notikuma?

Silverxangel @ 11.11.2023 21:33

tikpat labi vins to varēja izdarīt dienu vai divas dienas pirms tam un visu šo smuki izplānot!! Kāds sievu redzēja dienu vai divas pirms notikuma?

Nu, iespējams bērnudārza audzinātāja, ja tika aizvests otrs bērns no rīta uz dārziņu?

Vēlējos tik pateikt savu pieredzi, saskaroties ar tuvākā un mīļākā cilvēka nopietnām mentālās veselības problēmām, tai skaitā depresiju un pašnāvības mēģinājumu, hospitalizāciju.
Atšķirībā no citām vakareiropas valstīm, Latvijā atbalstu "veselajam" ģimenes loceklim nesniedz. Nekādu! Turklāt, pēc 18 gadu vecuma man vairs nebija tiesību saņemt ziņas par veselības stāvokli, jo nu jau pilngadīgajam pacientam jāglābj sevi pašam. Atceros, kā lūdzos ārstiem - gan valsts apmaksātiem, gan privātpraksēs, lai man dod norādījumus, kā varu atbalstīt, kā varu palīdzēt. Atbildes tik pat labi varēju atrast googlē, turklāt bez maksas. Atceros, kā gāju uz mācību iestādi lūgt palīdzību skolotājiem, vaicāju pēc viņu pieredzes, lūdzu padomu, kā arī stāstīju detaļas par saslimšanu - līdzīgi kā Annas vīrs. Kāpēc stāstīju?? Cerībā, ka skolotāji varbūt ko palīdzēs, kādu ieteikumu dos, padalīsies pieredzē. Varbūt stāstīju par daudz. Bet man bija nepieciešams savas raizes, uztraukumu, sāpi izteikt. Jo kaklā asaru kamols, mēnešu, gadu garumā negulētas naktis, sāpoša sirds un sajūta, ka prātā sajukšu es. Taču MAN palīdzība nepienācās.

Atceros, kā psihiatram skaidroju - ja ģimenē kādam ir alerģija, vai pārtikas nepanesamība, vai dajebkura cita slimība, ārsts to ģimenes locekļiem izskaidro - skaidri un gaiši pasaka, no kā izvairīties, ko lietot, ko nelietot, kur iet, kur neiet. Arī apkārtējie dalās pieredzē un nav problēmu pie viesību galda publiski pateikt, ka, piemēram, to un to veselības apsvērumu dēļ nelietoju/neēdu/nedzeru. Ar mentālajām problēmām ir citādi - par tām pie viesību galda citus nepabrīdināsi. Skolā skolotāji pat nenojauš, tik vien, kā stundu kavējumus. Un tas otrs veselais līdzās ir praktiski bezspēcīgs - jo slimo saprast ir tik pat kā neiespējami, un arī atklāti vai publiski pastāstīt citiem nedrīkst.
Līdz ar to varu varu Annas vīru šajā ziņā saprast - arī man runājot, piemēram, mute palika stīva un lūpas nekust, jo nāk raudiens, un to aizturu. Noteikti, ka arī es skolotāju priekšā izskatījos "ne tāda".

Paralēli ģimenē notiekošajam - man arī bija jāiet uz darbu, kur jābūt adekvātai, jāpieņem lēmumi. Pieļauju, ka bija situācijas, kad adekvāta varbūt arī visiem nelikos, kas būtu bijis tikai normāli. Bet pateikt kolēģiem taču nevari...

Vēl gribēju piebilst - pēc 18 gadu vecuma ārsts ģimenes loceklim drīkst izpaust informāciju par pacienta veselības stāvokli tikai tad, ja pacients tam piekrīt. Ja nepiekrīt - neko uzzināt nevari. Pieļauju, ka Annas ģimenē vīram visu varēja neteikt. Un izveidojas absurda situācija - tuvākajiem, kas varētu sniegt atbalstu, pasargāt, ziņas netiek izpaustas, ja pacients to nevēlas. Bet atbildība par pacientu un ģimenē sniegtajam atbalstam taču gulstas tieši uz ģimeni! Ja arī ārsts zināja par Annas nodomiem un varbūt pat smalkākām niansēm, tad to visu atklāt Annas vīram bez viņas pašas piekrišanas likumiski ārsts nedrīkstēja. Ārstam aizdomu gadījumā būtu bijis jārīkojas likumā noteiktajā kārtībā un neizlaižot no kabineta, jāsauc ātrie.
Iespējams, ka šīs jaunās sievietes gadījums liks pārvērtēt mentālās veselības aprūpes kārtību mūsu valstī. Ticu, ka Annu varēja glābt.

coolchilli, Tu kādu atgādini. Plus vēl tikko reģistrējies.

Silverxangel @ 11.11.2023 21:33

tikpat labi vins to varēja izdarīt dienu vai divas dienas pirms tam un visu šo smuki izplānot!! Kāds sievu redzēja dienu vai divas pirms notikuma?

Ja tā ir taisnība, ka pirms bolt nomas auto ņemšanas viņa brauca ar taksi, vajadzētu būt, ka 1. novembra rītā Annu redzēja taksists.

Tuana @ 11.11.2023 21:50

Nu, iespējams bērnudārza audzinātāja, ja tika aizvests otrs bērns no rīta uz dārziņu?

ja vakaros Anna uz darziņu gaja pakal.tad iepriekseja vakarā darzina tad bija pakaļ.sapratu no ritiem virs ved vakara Anna un ved uz dejosanu arī,kad ir.liktenigaja vakarā uz dejosanu bija javed meita

Mc.Queen @ 11.11.2023 23:12

coolchilli, Tu kādu atgādini. Plus vēl tikko reģistrējies.

Ok!

Dižais datoriķis-matemātiķis Twitterī prasa, kā lai apmaksā rēķinu, ja viss bijis uz sievu. Nopietni? Prasīt internetā, nevis RNP? Izskatās īpaši apdāvināts, vai tēlo Antiņu?

LuckyStrike @ 12.11.2023 14:47

Dižais datoriķis-matemātiķis Twitterī prasa, kā lai apmaksā rēķinu, ja viss bijis uz sievu. Nopietni? Prasīt internetā, nevis RNP? Izskatās īpaši apdāvināts, vai tēlo Antiņu?

Novēlu jums nekad nenonākt situācijā, kad ikdienišķas lietas kļūst otršķirīgas un nesaprotamas, kad ir noticis šāds pārdzīvojums.

MartaElza @ 12.11.2023 15:47

Novēlu jums nekad nenonākt situācijā, kad ikdienišķas lietas kļūst otršķirīgas un nesaprotamas, kad ir noticis šāds pārdzīvojums.

Nevajag man draudēt. Jums to pašu atpakaļ.

LuckyStrike @ 12.11.2023 15:52

Nevajag man draudēt. Jums to pašu atpakaļ.

Es nedraudu. :)
Es tikai saku par to, ka stresa un pārdzīvojumu dēļ, reizēm varam brīnīties par to, ka šķietami ikdienišķās situācijās rīkojamies neierasti un loģiski.
Šodien ir svētdiena - RNP nestrādā. Cilvēkam radās jautājums, viņš to uzdeva tviterī, kas tur tāds? Un cilvēki arī viņam atbildēja un situācija atrisinājās pusstundas laikā. No RNP oficiālu atbildi gaidītu, iespējams, nedēļu.

Biju šodien meklēt kopā ar bezvēsts. Meklējamā teritorija ir ļoti grūta. Citi posmi bija ar lieliem, kritušiem kokiem, kuriem jārapjas pāri vai jālien caur apakšu. Viss slidens, mitrs, dubļains. . Diegzan liela bezcerības sajūta pārņem tajā mežā. Godīgi sakot, iespēja viņu atrast ir ļoti minimāla, kaut arī cik ļoti negribētos tā teikt.
Tagad zinot mašīnas atrašanās vietu, es uzskatu, ka viņa izgāja no tā mazā ceļa atpakaļ uz šoseju un iegāja tajā purvainajā pusē.. kur nav iespējams, ko meklēt.
Arī ceļš, kur atrada mašīnu, sākotneji liekas normāls un sauss, taču pabraucot tālāk jau ir dubļains, kur tiešām var nogrimt.

MartaElza @ 12.11.2023 15:47

Novēlu jums nekad nenonākt situācijā, kad ikdienišķas lietas kļūst otršķirīgas un nesaprotamas, kad ir noticis šāds pārdzīvojums.

piekritu. pārdzivojumi nerimstas,bet ikdienu arī neviens pekšņi neatceļ,tikai tapec ,ka ir bēdas.dzive turpinās un reķini arī kādam jāmaksā.ja viss bija uz Annas vārda elektroniski,tad loģisks jautājums,kā samaksāt ipašnieka vietā,mans virs arī nejegtu sameklēt, kur jamaksā un kā.jo ikdienā es to daru

Brīvprātīgie arī tikai kādi max 20 bija, neskaitot bezvēsts.lv.
Taču tas ari saprotams, jo apvidus ir sarežģits, ja nav laba fiziskā sagatavotība, tad labāk atturēties no tā pasākuma.

pasado mañana @ 12.11.2023 16:29

Biju šodien meklēt kopā ar bezvēsts. Meklējamā teritorija ir ļoti grūta. Citi posmi bija ar lieliem, kritušiem kokiem, kuriem jārapjas pāri vai jālien caur apakšu. Viss slidens, mitrs, dubļains. . Diegzan liela bezcerības sajūta pārņem tajā mežā. Godīgi sakot, iespēja viņu atrast ir ļoti minimāla, kaut arī cik ļoti negribētos tā teikt.
Tagad zinot mašīnas atrašanās vietu, es uzskatu, ka viņa izgāja no tā mazā ceļa atpakaļ uz šoseju un iegāja tajā purvainajā pusē.. kur nav iespējams, ko meklēt.
Arī ceļš, kur atrada mašīnu, sākotneji liekas normāls un sauss, taču pabraucot tālāk jau ir dubļains, kur tiešām var nogrimt.

šausmas..ko vispār cilvēki uz vietas runā? Par motīviem, aizdomām un tā

+ vēl tas karjers tiek pārmeklēts, taču tur arī tā teritorija ir diezgan milzīga. Bija redzami tikai divi bŗivprātīgie daivotāji