Ikdienā vienmēr sabiedriskā vietā nepazīstamus cilvēkus uzrunāju uz "jūs", izņemot ja tie ir bērni vai pusaudži. Darbā arī sava vecuma kolēģus uzrunāju jau no paša sākuma uz "tu", ja esam līdzīgos amatos, bet ja cilvēks ir vecāks vai augstākstāvošs, tad uz "jūs". Bijušajā darbā tuvākās kolēģes uzrunāju uz "jūs", pēc tam gan pārgāju uz "tu", jo kļuvām gandrīz kā draudzenes. Ar priekšnieku arī visu laiku plēsām jokus, sveicinājāmies ar "čau", bet no savas puses es gan nevarēju dabūt pāri lūpām "tu", tāpēc jūsojos, kaut arī tas likās ne visai ērti. 😁
Drauga mammu arī no sākuma uzrunāju uz "jūs", bet cenšos pierast, ka jāsaka ir "tu", jo pazīstu viņu vairāk kā piecus gadus un mums ir labas attiecības. Tādos gadījumos, kad nevaru gluži teikt "tu", izvairos formulēt teikumus tā, lai tajos būtu viens vai otrs vietniekvārds. 😁
Radus uzrunāt uz "jūs" ir vairāk pieņemts krievu tautības cilvēkiem, tāpēc saprotu, ka latviešiem tas var šķist dīvaini.