Nepatika atrasties sabiedrībā. Antisocial

Komfortablāk ir sēdēt mājās, jā, bet tā nebūs nekāds growth, būs garlaicīgi utt. Vienkārši, pat ja negribas, ik pa laikam jākāpj sev pāri un jālauž sevi, ne jānīd un jāpataisa sevi par upuri. Varbūt Tev ir depresija, tad jādzer zāles.

Domāju, ka vārds, ko tu meklē ir asociāls, nevis antisociāls. Asociāls cilvēks izvairās no kompānijas, bet antisociāls neņem vērā citu tiesības un izturas sabiedrības normām nepieņemami. Tie ir divi dažādi vārdi.
Es arī esmu introverta. Man nekad nav garlaicīgi, ir daudz hobiju un nodarbošanos. Ekstrovertu kompānija izsūc manu enerģiju un pēc ilgstošas socializēšanās jūtos emocionāli iztukšota. Es neesmu sabiedrisks cilvēks un negrasos sevi lauzt, lai kādam izpatiktu. Un nē, traumu man nav.

Minelūše @ 20.09.2023 19:22

Domāju, ka vārds, ko tu meklē ir asociāls, nevis antisociāls. Asociāls cilvēks izvairās no kompānijas, bet antisociāls neņem vērā citu tiesības un izturas sabiedrības normām nepieņemami. Tie ir divi dažādi vārdi.
Es arī esmu introverta. Man nekad nav garlaicīgi, ir daudz hobiju un nodarbošanos. Ekstrovertu kompānija izsūc manu enerģiju un pēc ilgstošas socializēšanās jūtos emocionāli iztukšota. Es neesmu sabiedrisks cilvēks un negrasos sevi lauzt, lai kādam izpatiktu. Un nē, traumu man nav.

Jā asociāls, paldies.

DSSF @ 20.09.2023 19:09

Vēlējos pajuatāt kāpēc jums nepatīk atrasties sabiedrībā, iet uz saviesīgiem pasakumiem. Vai apmeklējat pilsētas svētku programmu? Ko jūs domājiet par cilvēkiem, kam nepatīk atrasties jebkāda veida sabiedrībā (svešu cikvēku) kā arī ar mazpazīstamiem un radiniekiem. Esmu dzirdējusi vai lasijusi internetā, ka mēs visi būtu ekstraverti, ja nebūtu mums kāda veida traumas, traumatiska pieredze bērnība vai pusaudžu gados. Lasiju, ka introvertums ir nācis no traumas, jeb no neuzticēšanās. Kādas ir jusu domas? Vai esat introverti /ekstravertii

Es esmu asocials lielāko ties dēļ alkohola, kur ir cilvēku baru socializēšanās, tur vienmēr ir alkohols, vienalga vai tas ir koncerts, pilsētas svētki vai kāds pasākums, tur vienmēr būs alkohols, un es ienīstu alkoholu un cilvēki kas to salietojās kļūst par deģenerātiem, kam IQ līmenis nokrītās un ar kuriem vispār nav par ko runāt, man kā cilvēkam kas vienmēr ir skaidrā tādi liekās kaitinoši, tapēc lai saudzētu savus nervus labak uz publiskiem pasākumiem neeju, vai eju tiem ar līkumu.

KristapsM @ 20.09.2023 21:47

Es esmu asocials lielāko ties dēļ alkohola, kur ir cilvēku baru socializēšanās, tur vienmēr ir alkohols, vienalga vai tas ir koncerts, pilsētas svētki vai kāds pasākums, tur vienmēr būs alkohols, un es ienīstu alkoholu un cilvēki kas to salietojās kļūst par deģenerātiem, kam IQ līmenis nokrītās un ar kuriem vispār nav par ko runāt, man kā cilvēkam kas vienmēr ir skaidrā tādi liekās kaitinoši, tapēc lai saudzētu savus nervus labak uz publiskiem pasākumiem neeju, vai eju tiem ar līkumu.

Man ir nepatika deļ trokšņošanas un saspiestības pasākumos. Neciešu, ka man sveši cilvēki stāv ļoti tuvu blakus un neivēro personīgo distanci. Kur lieli pasākumi tur bļaustīšanās un skaļas skaņas. Nevaru izbaudīt mieru tādā atmosfērā. Tāpēc es nekad nedodos uz koncertiem..atrodities tur man būtu jāpacieš liels diskomforts.

Man arī nepatīk pārlieku liels troksnis - tas nogurdina. Nepatīk klaigāšana sarunāšanās vietā. Es labāk uzturos mazās grupās.

BrideCorpse @ 20.09.2023 21:57

Man ir nepatika deļ trokšņošanas un saspiestības pasākumos. Neciešu, ka man sveši cilvēki stāv ļoti tuvu blakus un neivēro personīgo distanci. Kur lieli pasākumi tur bļaustīšanās un skaļas skaņas. Nevaru izbaudīt mieru tādā atmosfērā. Tāpēc es nekad nedodos uz koncertiem..atrodities tur man būtu jāpacieš liels diskomforts.

nu personīgās distances neievērotājus nav pat koncertos jāmekle, pietiek vietējā maximā kad kads stāv un elpo pakausī, tapec pašapkalpošanās kases ir glābiņš.

KristapsM @ 20.09.2023 22:14

nu personīgās distances neievērotājus nav pat koncertos jāmekle, pietiek vietējā maximā kad kads stāv un elpo pakausī, tapec pašapkalpošanās kases ir glābiņš.

Man vakar šausmīgi tuvu piestājās jauniete, nu tā, ka pilnīgi pār plecu lūrēja ko pērku. Es neesmu baigi introverts cilvēks, bet palūdzu pāris soļus atkāpties.

Un nepalīdzēja arī piespiedu iešana skolā un socializēšanās KATRU dienu . Tādēļ man ir skumji par introvertiem bērniem, kuriem neļauj iet tālmācībā, jo kā tad socializēsies? Bet reti kurš grib būt cilvēku pūlī katru dienu!

Pirms iešanas uz kādu pasākumu es kārtīgi apsveru vai tas būs tiešām tik labs, ka pozitīvās emocijas būs vairāk kā slikto. Kaut kādas pilsētas svētku programmas vai maznozīmīgi darba pasākumi nav priekš manis.
Nepatīk man paši cilvēki, skaļi, netīri, nepieklājīgi, neaizdomājas par citiem (it īpaši jaunieši vai cilvēki ar bērniem kuri aizņem visu ietvi vai arī domā ka tikai tāpēc ka tiem ir bērni viņiem pienākas kaut kas vairāk vai bez rindas)
Ko es domāju par civlekiem kuriem nepatīk atrasties sabiedrībā - man vienalga. Tā pat kā mani nesatrauc tie kuri nevar nosēdēt mājās.
Teiksim, es nesaprotu kāpēc manus darba kolēģus tik ļoti uztrauc tas ka nebraukšu ekskursijā ar autobusu uz Poliju. 3 dienas piepirstā autobusā lai redzētu tieši ko? 😂 Un vēl par to maksāt 200 pāri eiro? Un tiem cilvēkiem nepietiek ka pasaku negribu, jāizdomā meli...

Vienkārši cilvēki ir dažādi. Tagad ir modē katru sīkumu sasaistīt ar kaut kādām bērnības traumām utml., muļķībām. Nav tur jābūt nekādām traumām, un nav dziļi tajā jārokas, meklējot kaut kādus iemeslus, vienam var patikt socializēties, citam nē, gluži tāpat kā vienam negaršo avokado, otrs tos vien ēd.

Te, man šķiet vēl liela nozīme ir vecumam. Tā, piemēram savos agrajos 20 to vien darīju, kā skraidīju pa tusiņiem, viegli sagājos ar dažādiem cilvēkiem, vienu brīdi šķita ka puse Rīgas ir paziņās. Tagad pēc 30 reāli izvērtēju vai pasākums / satikšanās būs tā vērti, lai es sapostos, iztērētu naudu un laiku ceļam, un bieži vien ir tā ka "ai, nu nafig, palikšu treniņbiksēs mājās". Arvien biežāk arī ir tā ka pat pēc patīkami pavadīta laika kompānijā ir pāris dienas jāatpūšas klusumā lai "uzlādētu baterijas"

Man nepatīk, jo ar lielāko daļu cilvēku ir garlaicīgi runāt.
Tāpēc no cilvēkiem izvairos, bet uzskatu sevi par ekstrovertu. Vienkārši nepatīk klausīties kaut kādus garlaicīgus bezgalīgi garus stāstus. Bet ir cilvēki, kas ir forši, un es gribētu vairāk tādus pazīt.

Man patīk atrasties, bet man nepatīk runāt

Pasākumus apmekleju un daudz .Pūlī vieglāk pazust ,un reti kad pievēršu uzmanību cilvēkiem svešiem. Kolēģu ,klientu ,paziņu daudz .Draugu ļoti maz, un tie ir gadu desmitiem . Mājas aicinu tikai ļoti tuvus cilvēkus . Liela daļa cilvēku ir vienkārši garlaicīgi ,un nereti neapmierināti.

Esmu izteikts ekstroverts, ļoti patīk atrasties cilvēkos, kņada, burzma, sarunas, tas viss mani uzlādē ar nereālu enerģiju, pēc tam liekas, ka varu kalnus gāzt. Īpaši patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Daļēji tāda daba vienmēr bijusi, daļēji gan jau arī darbs pieradinājis, jo strādāju ar cilvēkiem, tur jāprot komunicēt ar visiem un visās situācijās. Taču milzīgi cilvēku pūļi gan mani padara nemierīgu, lieli koncerti, masu pasākumi nav priekš manis.

Godīgi sakot es nezinu kas es esmu. Man ir traumas nenoliedzami, un esot cilvēkos sāk sāpēt galva un labi jūtos vientulībā un klusumā kaut kur pie dabas tikai ar cilvēkiem kuri ir manā 'kupolā'
Bet tai pat laikā man nepatīk piem būt vienai mājās. Man vajag kādu ar ko daudz tarkšķēt. 😅
Ambivert arī ir tāds jēdziens, bet manuprāt cilvēki tomēr sliecas vai nu uz vienu vai otru pusi tomēr. Es tomēr sliecos pie introvertiem

Nesaprotu to ņemšanos ar ekstrovertomu,introvertumu. Cilvēki ir dažādi un izskatās, kā ja kāds atšķiras,tad ir ne tāds kā vajag, neatbilst sabiedrības standartiem.
Agrāk,kad biju jaunāka,biju daudz sabiedrībā, tusiņi, jautrības utt. Šobrīd ļoti izvērtēju,ar ko tusēt,ar ko draudzēties,dalīties pārdomās,interesē cilvēki ar saturu,nevis tukšas pļāpas.Piemēram, ir tādi cilvēki,kuriem visu laiku par kaut ko jārunā,jāveido jaunas intrigas,tas skaitās ekstrovertums? Bēsī tādi cilvēki, tās tukšas sarunas par neko.Tagad man patīk labāk pavadīt laiku vienatnē vai tuvāko cilvēku lokā.

Intro. Šausmīgi uzdzen šermuļus tie, kas mūždien tarkšķ bezjēgā un sevi pieskaita pie ekstro. Patīk savs burbulis, savi cilvēki.

Nevēlēties socializēties vai nogurt no tā ir daudzslāņaina lieta.
Ir traumas, depresija ir pieradums, kautrība, iesakņojošies priekšstati, tas kādu enerģiju izstaro un cik enerģijas ir vispār.
Treniņš kombinācijā ar zālēm mikrodozās var to visu izārstēt un atīstīt citu personību sevī.