Pirmā mīlestība

dzīve tik netaisnīgi aizveda katru uz savu pusi.

Meli, jūs paši jeb viens no abiem to Izdomāja. Beidz vainot dzīvi un uzņemies atbildību par saviem lemumiem.

Jā, zini vairākus šādus gadījumus, kur pēc gadiem atkal izveido attiecības ar visiem bērniem. Kas jums traucē būt kopā? Izstāsti viņam, kā jūties. Ko Tu vari zaudēt? Draugu, kam paraudāt uz pleca? Bet vai šādi mokoties ir labāk?

Jūs neesat nodibinājusi citas ilgstošas attiecības, jo emocionāli arvien esat piesaistīta tam pirmajam puisim un, tā kā esat kontaktā, arī neļaujat sev emocionāli šo saiti pārtraukt. Te ir tikai 2 scenāriji, ja vien tiešām nevēlaties turpināt stagnēt uz vietas:
1) pateikt viņam, kā jūtaties un viņš vai nu atbildēs ar to pašu, vai nē - jebkurā gadījumā tā būs virzība uz priekšu, jo arī atteikuma gadījumā jums tas kalpos kā wake-up Call,
2) pārtraukt kontaktu ar šo cilvēku, jo pretējā gadījumā, to turpinot, Jūs emocionāli nekādi nevarat šo saikni pārraut un atvērt durvis citām stāstam ar citu personu.
Jā, abi soļi prasa lielu saņemšanos. Tomēr tikai rīcība var Jums palīdzēt tikt ārā no neziņas.

Linduxis @ 24.07.2023 21:29

Jūs neesat nodibinājusi citas ilgstošas attiecības, jo emocionāli arvien esat piesaistīta tam pirmajam puisim un, tā kā esat kontaktā, arī neļaujat sev emocionāli šo saiti pārtraukt. Te ir tikai 2 scenāriji, ja vien tiešām nevēlaties turpināt stagnēt uz vietas:
1) pateikt viņam, kā jūtaties un viņš vai nu atbildēs ar to pašu, vai nē - jebkurā gadījumā tā būs virzība uz priekšu, jo arī atteikuma gadījumā jums tas kalpos kā wake-up Call,
2) pārtraukt kontaktu ar šo cilvēku, jo pretējā gadījumā, to turpinot, Jūs emocionāli nekādi nevarat šo saikni pārraut un atvērt durvis citām stāstam ar citu personu.
Jā, abi soļi prasa lielu saņemšanos. Tomēr tikai rīcība var Jums palīdzēt tikt ārā no neziņas.

Nav tā, ka Mēs esam regulārā kontaktā, varam nerunāt gadu, divus, Abi mēgina to dzīvi dzīvot kaut kā. Un godīgi, es negribu ar vińu nekontaktēties. Es negribu no vińa atteikties. Jā, jā, manis pašas vaina tad, bet nespēju no vińa atteikties. Pēc visiem failed mēginājumiem būt attiecībās, es zinu, ka tieši vińš bija mans cilvēks. Un nav tik easy- davai esam kopā. Tā notiek tikai filmās. Tikai ar vińu man ir taureńi, tikai vińš ir kā mana miera osta. Nebiju vińu loti Sen satikusi. Satiku nedēłu atpakał, un viss ir atpakał, sirds atdzīvojās. 15gadus nebiju raudājusi dēł vīriešiem. And here I am, crying over him.

ReReReRe @ 24.07.2023 21:46

Nav tā, ka Mēs esam regulārā kontaktā, varam nerunāt gadu, divus, Abi mēgina to dzīvi dzīvot kaut kā. Un godīgi, es negribu ar vińu nekontaktēties. Es negribu no vińa atteikties. Jā, jā, manis pašas vaina tad, bet nespēju no vińa atteikties. Pēc visiem failed mēginājumiem būt attiecībās, es zinu, ka tieši vińš bija mans cilvēks. Un nav tik easy- davai esam kopā. Tā notiek tikai filmās. Tikai ar vińu man ir taureńi, tikai vińš ir kā mana miera osta. Nebiju vińu loti Sen satikusi. Satiku nedēłu atpakał, un viss ir atpakał, sirds atdzīvojās. 15gadus nebiju raudājusi dēł vīriešiem. And here I am, crying over him.

ReReReRe @ 24.07.2023 21:46

Nav tā, ka Mēs esam regulārā kontaktā, varam nerunāt gadu, divus, Abi mēgina to dzīvi dzīvot kaut kā. Un godīgi, es negribu ar vińu nekontaktēties. Es negribu no vińa atteikties. Jā, jā, manis pašas vaina tad, bet nespēju no vińa atteikties. Pēc visiem failed mēginājumiem būt attiecībās, es zinu, ka tieši vińš bija mans cilvēks. Un nav tik easy- davai esam kopā. Tā notiek tikai filmās. Tikai ar vińu man ir taureńi, tikai vińš ir kā mana miera osta. Nebiju vińu loti Sen satikusi. Satiku nedēłu atpakał, un viss ir atpakał, sirds atdzīvojās. 15gadus nebiju raudājusi dēł vīriešiem. And here I am, crying over him.

ReReReRe @ 24.07.2023 21:46

Nav tā, ka Mēs esam regulārā kontaktā, varam nerunāt gadu, divus, Abi mēgina to dzīvi dzīvot kaut kā. Un godīgi, es negribu ar vińu nekontaktēties. Es negribu no vińa atteikties. Jā, jā, manis pašas vaina tad, bet nespēju no vińa atteikties. Pēc visiem failed mēginājumiem būt attiecībās, es zinu, ka tieši vińš bija mans cilvēks. Un nav tik easy- davai esam kopā. Tā notiek tikai filmās. Tikai ar vińu man ir taureńi, tikai vińš ir kā mana miera osta. Nebiju vińu loti Sen satikusi. Satiku nedēłu atpakał, un viss ir atpakał, sirds atdzīvojās. 15gadus nebiju raudājusi dēł vīriešiem. And here I am, crying over him.

Es uzskatu, ka sliktāk par dzīvošanu ciešanās un neziņā par otra jūtām 17 gadus, ir dzīvot tādās sajūtās 17 gadus un 1 dienu. Jūsu pašas izvēle ir to pārtraukt vai turpināt. Neviens cits to nevar Jūsu vietā izdarīt.

Kas tieši jums liedz būt kopā?

Vai nu jūs esat īstie, vai arī to visu iestāsti sev. Dažkārt mēdz būt, kad atmiņas un tās pirmās sajūtas aizprojām kvēlo sevī , un tās ir trauslas sajūtas, kuras nespētu neviens aizstāt, bet arī nevajag tā būt, jo tad citās attiecībās tu pielīdzini it visur viņu un nevari saņemties būt laimīga un redzi visos mīnusus, jo tava mīlestība pirmā bija perfekta visiem taviem taureņiem. Tam visam būtu jāpaliek aiz muguras, bet ja tā nenotiek, tad tā mīlestība ir neizdzēšama, un iespējams tev ir jāizrunājas. Piemēram, pamēģināt vienu dienu kopā tieši tādu, kāda visvairāk jums ir palikusi atmiņā jaunības gados, uzrīkot tieši tādu dienu pēc vairākiem gadiem, un tad vairāk izjutīsiet , vai tas tik tiešām ir īsti un nepieciešami.

Faking bēdīgi īstenībā. Bet arī radās jautājums - kas liedz būt kopā, ja abi šķīrušies?
Uzskatu, ka tev tiešām jāpasaka viņam savas sajūtas, atraidījuma gadījumā, protams, būs sāpīgi, bet vismaz zināsi un nelolosi veltas cerības, un kas zin, varbūt tad arī ar laiku pāries tas, ka gribi tieši tādas sajūtas, kā bija ar viņu. Un nav teikts, ka zaudēsi ar viņu sakarus pavisam. Nemāku izteikties, bet cerams domu saprati

Domāju, ka šī tēma lieti iederētos arī manis izveidotajā "Izskriešanās" diskusijā, bet nu labi.

Es uzskatu, ka sliktāk par dzīvošanu ciešanās un neziņā par otra jūtām 17 gadus, ir dzīvot tādās sajūtās 17 gadus un 1 dienu.

Es, savukārt, uzskatu, ka sliktāk ir dzīvot "Hamelionu rotaļu" tipa ilūzijās par brīnišķīgām beigām. 17 gadus viens otram nav bijuši vajadzīgi, tagad dzīvē neiet, saprata, ka nav sanācis kā gribēts, gremdējoties atmiņās izpīpēts, ka varbūt ar šito beigās saies, ja jau bija tik labi pirms 17 gadiem.

Man arī ir jautājums par to, kas īsti liedz jums būt kopā? Ja abiem ir jūtas, tad šķēršļus var pārvarēt, ja grib. Es nevaru iedomāties, kas tik šausmīgs varētu traucēt, lai nebūtu kopā. Daudzi kilometri starpā - to var pārvarēt. Abiem nav ģimeņu - tas tad atkrīt. Kaut kādi iekšējie emocionālie šķēršļi - tad jāstrādā ar tiem, ja ir vēlme.
Izanalizē, vai tās ir tavas ilūzijas un atmiņas par foršajiem laikiem, vai arī tiešām jūtas. Jo bieži tas tēls no pagātnes liekas tik labs, ideāls, bet tajā pašā laikā tu aizmirsti trūkumus. Ja ir jūtas, tad virzi attiecības uz priekšu, lai noskaidrotu, vai tas ir abpusēji. Ja nē, tad saņem sevi rokās un izmet viņu no savas dzīves. Saņemies un neesi cietēja. Tā visu dzīvi var nodzīvot, meklējot attaisnojumus, atsakoties sevi saņemt rokās un ciešot. Galu galā atceries ne tikai labo, bet arī to, kā dēļ jūs izšķīrāties.

Divi varianti.
1Vai nu ar viņu izrunājies((Škeršļu jums nav pēc būtibas),bet atceries ,tas kas jums bija pirms patsmitgadiem vairs nevar but tagad.Attiecības.sākas no jauna,un var nebūt tādas kādas agrāk.katrs gads ieliek cilvēkā savādāku pieredzi u.t.t.un tas maina cilvēku.
2.saglabā atmiņas to ko saglabā,bet atceries nekad vienādu cilvēku nav(ta pats viens var mainīties)atvadies un aizej.Atvadies no drauga ar cieņu un aizej savā dzīvē ar jaunu dvesmu.ar tīru sirdi.tikai tad spēsi izveidot kautko jaunu ilgstpejigu.pagātnē nav nākotnes

Vai var uzzināt iemeslu kāpēc izšķīrāties?