Tēva trūkuma ietekme uz sievietēm

bouquettt @ 14.07.2023 11:50

Vienīgais, ko tēva neesamība ģimenē, man ietekmēja, bija nopietnāks izvērtējums, vai ar konkrēto cilvēku gribu veidot ģimeni. Gribu, lai mans bērns uzaug ar tēti, un tētis ar prieku piedalās bērna dzīvē.

Jā, man līdzīgi, ļoti uzmanīgi izvērtēju ar ko veidot attiecības.
Itkā var jau būt, ka tā piesardzība bija pārlieku liela un man ir izpalikuši kaut kādi piedzīvojumi dzīvē, who knows.

Es arī uzaugu bez tēva klātbūtnes. Uzaugu patiesībā bez abiem vecākiem. Vai tas ir kaut ko mainījis? Bērnībā, jaunībā, jā, tagad vairs noteikti nē.
Vienīgais esmu iemācījusies darīt ''vīriešu darbus'' ap māju, jo nebija vīrieša rokas, kas to dara, viss bija jādara man. Arī tas mani nav padarījis mazāk sievišķīgu. Jaunībā bija vairāk problēmas ar to visu, bet pieaugot viss ir mainījies. Nav man uzmanības trūkums, nav vēlmes izcelties vīriešu acīs, nav vairs toksisku attiecību, nelēkāju arī pēc vīriešu stabules. Neesmu arī tā teikt šī ''pick me'' meitene.
Es vienkārši neļauju tam sevi ietekmēt. Kas notika, notika, un viss, dzīvojam tālāk. Noteikti savas kaut kādas stulbības vai kļūdas neesmu mēģinājusi novelt uz to, ka nebija man tēva klātbūtnes.

Nu nē.. tas galīgi nav noteicošais. Pati jūtos pačakarēta šajā ziņā tieši tādēļ, ka vecāki bijuši kopā, tētis bijis klātesošs, bet mājās mūždien bija strīdi un kašķi, un, piemēram, tēma par jūtām, emocijām nekad netika cilāta.

boots @ 14.07.2023 13:35

Nu nē.. tas galīgi nav noteicošais. Pati jūtos pačakarēta šajā ziņā tieši tādēļ, ka vecāki bijuši kopā, tētis bijis klātesošs, bet mājās mūždien bija strīdi un kašķi, un, piemēram, tēma par jūtām, emocijām nekad netika cilāta.

Es par šo esmu runājusi ar draugiem, kam vecāki ir kopā un, kas uzskata, ka labāk ir kašķēties un būt kopā, jo šķiršanās psiholoģiski traumē bērnu. Galīgi tā neuzskatu, bieži tracina, ka cilvēki uzsakta, ka vecāku šķiršanās sačakarēs bērnu, lai gan paši tam nav gājuši cauri un nezina ko runā.
Šķirta ģimene nav tik traki kā toksiskas attiecības starp vecākiem, kuri mēģina dzīvot kopā.

Lula @ 14.07.2023 13:39

Es par šo esmu runājusi ar draugiem, kam vecāki ir kopā un, kas uzskata, ka labāk ir kašķēties un būt kopā, jo šķiršanās psiholoģiski traumē bērnu. Galīgi tā neuzskatu, bieži tracina, ka cilvēki uzsakta, ka vecāku šķiršanās sačakarēs bērnu, lai gan paši tam nav gājuši cauri un nezina ko runā.
Šķirta ģimene nav tik traki kā toksiskas attiecības starp vecākiem, kuri mēģina dzīvot kopā.

Es vienmēr šo esmu teikusi. Šķirti, bet laimīgi, ir labāk, nekā kopā, bet nelaimīgi.

Malibu Steisija @ 14.07.2023 13:44

Es vienmēr šo esmu teikusi. Šķirti, bet laimīgi, ir labāk, nekā kopā, bet nelaimīgi.

Āmen!
Un vienmēr stāsts ir par darbu ar sevi.
Mans pirmais nopietnais puisis bija ļoti līdzīgs manam tēvam. Drausmīgas attiecības. Un tad es izlēmu - apzināti iet prom tādiem vīriešiem un nemaz neveidot attiecības.
Rezultātā - man ir brīnišķīgs vīrs, kurš vispār nav līdzīgs manam tēvam. Un, neskatoties uz to, ka pats nāk no šķirtas ģimenes, ir ar mērķi veidot spēcīgas un noturīgas attiecības.
Nereti to šķirto ģimeņu bērnus pārāk ļoti noliek kā nederīgus, lai gan daudziem tā vēlme veidot un kopt veselīgas attiecības, ir spēcīgāka, nekā tiem, kuriem vecāki visu mūžu kopā, bet nesarunājas un guļ katrs savā mājas pusē :)

Lula @ 14.07.2023 13:39

Es par šo esmu runājusi ar draugiem, kam vecāki ir kopā un, kas uzskata, ka labāk ir kašķēties un būt kopā, jo šķiršanās psiholoģiski traumē bērnu. Galīgi tā neuzskatu, bieži tracina, ka cilvēki uzsakta, ka vecāku šķiršanās sačakarēs bērnu, lai gan paši tam nav gājuši cauri un nezina ko runā.
Šķirta ģimene nav tik traki kā toksiskas attiecības starp vecākiem, kuri mēģina dzīvot kopā.

JAAAAAA!!!
Es gadiem klausījos, kā mamma strīdas ar savu vīrieti, viņš izteica necienīgus komentārus, mēdza dzert un runāt visādas muļķības. Mamma ar viņu bija kopā daļēji pieraduma pēc. Lūk, tas man bija vairāk traumējoši, nekā tas, ka nebija tēva. Vēl joprojām man nepatīk pārāk iedzēruši cilvēki, kā arī skaļāki strīdi uzdzen ļoti nepatīkamas emocijas.

bouquettt @ 14.07.2023 13:54

JAAAAAA!!!
Es gadiem klausījos, kā mamma strīdas ar savu vīrieti, viņš izteica necienīgus komentārus, mēdza dzert un runāt visādas muļķības. Mamma ar viņu bija kopā daļēji pieraduma pēc. Lūk, tas man bija vairāk traumējoši, nekā tas, ka nebija tēva. Vēl joprojām man nepatīk pārāk iedzēruši cilvēki, kā arī skaļāki strīdi uzdzen ļoti nepatīkamas emocijas.

Es tevi ļoti labi saprotu.
Man šobrīd ir superīgs vīrs, bet es ļoti emocionāli uztveru katru asāku vārdu no viņa puses, tikai tāpēc, ka mammas vīrietis, ar kuru ilgi dzīvojām kopā, bieži skaļi un nepatīkami lamājās.
Tad labāk šķirti, šad tad satikt tēti nekā dzīvot tādā vidē.

Es ļoti piekrītu, ka nelaimīgajiem ir jāšķiras. Man vecāki arī šitā nokasijās kopš sevi atceros. Mūžīgi strīdi. Manā gadijumā tas gan mātes dēļ. Tēvs pārāk labsirdīgs, ļāva kāpt uz galvas. Rezultātā man tagad vairāk problēmu ar sieviešu draudzībām, nekā vīriešu.

Uzskatu ,ka tēvs meitām ir vajadzīgs pat ļoti, vairāk pat nekā mātes savā ziņā. Pati esmu augusi bez tēva mīlestības un tagad jau kļūstot vecākai, atskatoties atpakaļ...pat ļoti tā vīrieša dzīvē ir trūcis. Un domāju tas ,ka tagad esmu izveidojusi ģimeni ar 2x vecāku vīrieti, ir saistīts ar tēva trūkumu visu dzīvi.

Tas viss ir izdomājums. Cilvēkam ir nepieciešama tikai māte. Tēvs var būt, var nebūt.

Elīzīte12345 @ 15.07.2023 22:43

Tas viss ir izdomājums. Cilvēkam ir nepieciešama tikai māte. Tēvs var būt, var nebūt.

trollolololollooo 💕💕

Tas ir tricky question. Kā jau minēja, nereti lielāka ietekme par tēva esamību ir apkārtesošie cilvēki.
Man nebija tēva (uzradās, kad man jau bija vienalga), bet ļoti lutināja un daudzas lietas mācīja onkuļi. Jāsaka, iemācīja svarīgas lietas dažādās jomās. Arī kad, kurš un kādēļ čakarē prātu.
Otras pusītes izvēle arī ir daudz vairāk izvērtēta, jo ir lietas, ko nevēlos, lai piedzīvotu mani bērni.
Man šķiet, ka esmu guvusi daudz vērtīgāku dzīves pieredzi bez tēva nekā būtu ar, tajā skaitā prasmes. Jā, arī attiecībās ir svarīgi, lai vīrietis to visu prastu labāk par mani vai vismaz ir entuziasms apgūt.
Ir daži sāpīgi momenti, jo bērnudārzā/skolā apkārtējie tomēr neuzskatīja par pilnvērtīgu, jo nav tēva. Tas tiešā tekstā ne reizi vien arī tika pateikts. Vismaz zināju, ko par mani un manu ģimeni domā to bērnu vecāki. Tas ir ļoti palīdzējis izvairīties no cilvēkiem, kas manā dzīvē neko labu neienes.
Tēva ne/esamība noteikti nav galvenais faktors, pēc kura spriest par cilvēku. To var darīt tikai tad, jo ir redzams pārējais fons. Ir arī sievietes, kurām, jāsaka, paveicies ar tēvu/patēvu, bet attiecībā uz vīriešiem pieņem tizlus lēmumus, jo šķiet, ka uz gandrīz katru vīrieti var paļauties tāpat kā uz tēvu. Ir arī bez tēva, kas ieķersies jebkurās biksēs, lai tik ir vīrietis. Tam visam pa vidu ir sievietes, kas ne ar ko neizcelsies savā uzvedībā/pieņemtajos lēmumos. Tas viss ir ļoti individuāli

Mani praktiski uzaudzināja tikai mamma, tēti satiku reti. Šobrīd esmu ar virieti kopā kurš ir copy-paste raksturā ka mans tēvs, un ne labā nozīmē. Attiecības jau ir uz robežas, bet zinu vienu, nekad vairs tādu virieti neizvēlētos. Mamma arī teica, viņa redz no malas, ka es pārdzīvoju gandrīz to pašu ko viņa savu laiku. Arī interesē tikai vecāki vīrieši, man ar savu draugu 8 gadu atšķirība, māsa arī bija kopā ar virieti kuram ir 10 gadu atšķirība un kurš arī raksturā bija kā tēvs. Nākamo izvēlējās pilnīgu pretstatu. Uzskatu, ka tiešām tas daudz ko ietekmē sievietē kā viņa dzīvē skatās uz vīriešiem un kādus izvēlas.

Man bija tēvs,kuram bija par mani vienalga. Pieņemu,ka tāpēc man vienmēr ir bijis grūti uzticēties,jo bail,ka pametīs vai nebūs kaut kas labi...Ar to,protams,strādāju,jo neviens vīrietis,kas ienāk manā dzīvē, nav pelnījis tikt apsaubīts tikai tāpēc,ka lūk,viens tāds man ir pabojājis bērnību. Varu tikai iedomāties cik ir ellīgi grūti ir "pārlauzt ledu" ar tādu sievieti kā es, tāpēc ar to visu strādāju,lai būtu mazliet vieglāk dzīvot. Vai es alkstu vīrieti un to uzmanību?Nē. Mīlestību? Iespējams,taču tas nebalstas tikai uz tēva neesamību.
Cilvēki ir dažādi. Man ir draudzene kurai ir tēvs - alkoholiķis un to visu ir smagi no malas noskatīties,tur nāk sava virkne nebeidzamu problēmu un baiļu.
Kāre pēc uzmanības var būt no ļoti daudz un dažādiem iemesliem,traumām,situācijām un ne vienmēr lieku vienādības zīmi ar vecāku neesamību.

Analizējot situācijas gandrīz vienmēr problēmu sakne ir sieviete (un tās dzīves izvēles). Šajā gadījumā nekvalitatīvs fizisks apmierinājums tika iemainīts pret savas meitas tiesībām cienīgai bērnībai.

bouquettt @ 14.07.2023 13:54

JAAAAAA!!!
Es gadiem klausījos, kā mamma strīdas ar savu vīrieti, viņš izteica necienīgus komentārus, mēdza dzert un runāt visādas muļķības. Mamma ar viņu bija kopā daļēji pieraduma pēc. Lūk, tas man bija vairāk traumējoši, nekā tas, ka nebija tēva. Vēl joprojām man nepatīk pārāk iedzēruši cilvēki, kā arī skaļāki strīdi uzdzen ļoti nepatīkamas emocijas.

Parasti tādas izvēlas tēva vecuma otrās puses.

Es uzaugu pilnā ģimenē, bet mani vecāki ir ļoti atšķirīgi, bieži bija domstarpības, kopā, bet dzīvoja katrs par sevi. Pati apzināti esmu izvēlējusies vīriešus, kas ir pretstats ģimenē redzētajam paraugam. Arī pati izvairos atkārtot redzēto sievietes paraugu.
Domāju, ka ar tēva neesamības faktoru ir par maz. Es teiktu, ka peronību ietekmē vairāku faktoru kopums. Tēva neesamība vai neveiksmīgs paraugs var būt pastiprinošs vai veicinošs faktors.

fioanaa @ 16.07.2023 10:00

Parasti tādas izvēlas tēva vecuma otrās puses.

Ja bērnam ir 20 gadi, un tēvam ir 55 gadi, tad tu gribi apgalvot, ka 20 gadīga meitene izvēlēsies 50-55 gadīgu vīrieti sev par vīru? 😂

Artūrs77 @ 16.07.2023 01:21

Analizējot situācijas gandrīz vienmēr problēmu sakne ir sieviete (un tās dzīves izvēles). Šajā gadījumā nekvalitatīvs fizisks apmierinājums tika iemainīts pret savas meitas tiesībām cienīgai bērnībai.

Protams, sievietes vienmēr un visur vainīgas. Vīriešiem nevajag uzņemties atbildību un nav vainojami nekur. Tad ko jūs vīrieši lienat pie tām sievietēm, ja vienmēr ir visu problēmu sakne?Dzīvojat viens ar otru un nebūs jāiztur problemātiskās sievietes :) Bet kaut kā sievietēm vīrieši ir mazāk vajadzīgi, kā vīriešiem sievietes