Vairs nerandiņoju, bet atceroties randiņu laiku… Manuprāt, vīrietis ir tiešām ieinteresēts, ja dod ziņu tajā pašā vakarā vai nākamajā dienā. Ja gaida trīs dienas vai nedēļu, manuprāt, viņš nav iesprindzis uz to, lai viss sanāktu. Ja sieviete ļoti, ļoti patīk, tad netērēs laiku un neriskēs atdot viņu kādam citam kandidātam, ņemot vērā, ka pati sieviete ir iepazīšanās procesā.
Vēl ir kategorija “vīrieši, kuriem pietrūkst iniciatīvas”. Man tāds reiz redzeslokā parādījās. It kā grib, patīk, bet baidās izrādīt iniciatīvu. Un tāds viņš bija visās lietās, attieksmē, uzvedībā gan pret dzīvi, gan sievietēm. Pats jau pirmajā randiņā to atzina. Tālāk par otro randiņu netikām. No, no tādi tipāži stumdāmi bīdāmi divplākšņi, that is not my type.
Par otro randiņu, ja pirmajā nav bijusi ķīmija… kāpēc ne, ja vien jūti vai ceri, ka otrajā randiņā vēja virziens var pamainīties. Varbūt cilvēks līdz galam nebija atvēries, bija viens red flag, kas beigās varbūt nav red flag utt. Ja pašai ir šaubas, nevis uzreiz NĒ, tad noteikti otro iespēju vajag dot. Zinu vairākus mīlasstāstus, kas sākas ar tekstu “man viņš sākumā vispār nemaz nepatika”…